?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 28 artiklit
elu|õigus s 1. tiesības uz dzīvi 2. tiesības pastāvēt
esinema v 1. (publiski) uzstāties ∙ ta esines kõnega viņš uzstājās ar runu; laval esinema uzstāties uz skatuves 2. pastāvēt, būt sastopamam ∙ varasemal kujul esinema pastāvēt iepriekšējā formā; sõna esineb kõigis sõnaraamatutes vārds ir sastopams visās vārdnīcās 3. notikt, gadīties ∙ öökülma võib esineda mitmel ööl järjestikku salna var gadīties vairākas naktis pēc kārtas 4. uzdoties, izlikties ∙ välismaalasena esinema uzdoties par ārzemnieku
hea b adj {hea, head, häid} 1. labs ◦ imehea brīnumlabs ∙ hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns ∙ hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi ∙ vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt ∆ heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs
`jõudma v {`jõuda, jõuan} 1. spēt, varēt ∙ ma ei jõua enam jalul seista es vairs nespēju nostāvēt kājās; ta jõuab saladust pidada viņš spēj glabāt noslēpumu 2. paspēt, pagūt ∙ ta oli jõudnud enne meie tulekut lahkuda viņš bija paspējis aiziet pirms mūsu atnākšanas 3. pienākt, sākties ∙ varsti jõuab sügis drīz sāksies rudens 4. nonākt, nokļūt ∙ eesmärgile jõudma nonākt pie mērķa; jõudsime suure kivi juurde nonācām pie liela akmens
järje|kord s 1. secība, kārtība ◦ pöördjärjekord apgriezta secība ∙ sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā 2. kārta, rinda ∙ varsti jõuab järjekord minuni drīz pienāks mana kārta; elav järjekord dzīvā rinda 3. (gaidītāju) rinda ◦ piletijärjekord rinda pēc biļetēm ∙ järjekorras seisma stāvēt rindā
alles jääma 1. (pāri) palikt, atlikt 2. pastāvēt, saglabāties
`kaitsma v {`kaitsta, kaitsen} 1. sargāt, aizsargāt ∙ loodust kaitsma aizsargāt dabu; päikeseprillid kaitsevad silmi ereda valguse eest saulesbrilles aizsargā acis no spilgtas gaismas 2. aizstāvēt ∙ doktoriväitekirja kaitsma aizstāvēt doktora disertāciju; sõdurid kaitsesid linna kareivji aizstāvēja pilsētu
edasi kestma turpināt pastāvēt, saglabāties ∙ rahvas kestab edasi tauta turpina pastāvēt
koosnema v sastāvēt ∙ kõik ained koosnevad molekulidest visas vielas sastāv no molekulām; lõunasöök koosnes kolmest roast pusdienas sastāvēja no trim ēdieniem
koostuma v 1. veidoties 2. sastāvēt, būt veidotam
`nool s {noole, `noolt, `nooli} 1. bulta, šautra ◦ vibunool loka bulta; välgunool zibens šautra ∙ tee on sirge nagu nool ceļš ir taisns kā bulta; noolega lisasektsioon valgusfooril luksofora papildsekcija ar bultu 2. (celtņa) strēle ∙ ära seisa noole all! zem strēles nestāvēt!
norutama v 1. stāvēt nokārtu galvu, sašļukt, nīkt ∙ lehmad norutavad külma vihma käes govis stāv nokārtām galvām aukstā lietū; istutatud kapsataimed algul norutavad iestādītie kāpostu dēsti sākumā noļūk; mis sa nii ilusa ilmaga linnas norutad ko tu nīksti pilsētā tik skaistā laikā 2. (galvu) nokārt, nolaist ∙ ära pead noruta nenokar galvu
`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis ◦ täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis ∙ kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris ◦ tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ∙ ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris ◦ kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris ∙ mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas ∆ nurka suruma iespiest stūrī
põlvitama v 1. stāvēt uz ceļiem ∙ ema põlvitas kaua poja haua juures māte ilgi stāvēja uz ceļiem pie dēla kapa 2. mesties ceļos, krist ceļos ∙ põlvitasime maha palveks nometāmies ceļos lūgšanai
ligi pääsema 1. piekļūt, tikt klāt ∙ autoga on majale võimatu ligi pääseda ar automomašīnu mājai nav iespējams piekļūt 2. sar stāvēt blakus, līdzināties ∙ jõu poolest ei pääse sa talle ligi spēka ziņā tu viņam blakus nestāvi
püsima v 1. turēties, pastāvēt, ∙ ta püsib vaevu jalul viņš tikko turas kājās; ükskordüks ei püsi peas reizrēķins neturas galvā 2. palikt, saglabāties ∙ kokkulepe püsib jõus vienošanās paliek spēkā; vana loss on alles püsinud vecā pils ir saglabājusies 3. pieturēties, turpināties ∙ vihmane ilm jäi püsima lietainais laiks pieturējās
püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās ∙ püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ∙ ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs ∙ need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji
saba s {saba, saba, sabu} 1. aste ◦ sabaots astes gals; sabasulg astes spalva ∙ koer liputas saba suns luncināja asti; saba jalgade vahele tõmbama iemiegt asti kājstarpē; sabas käima staigāt pakaļ; lennuki saba lidmašīnas aste; kleidi ilus, pikk saba oli märg kleitas skaistā, garā aste bija slapja; vagunid haagiti rongile sappa vagonus pieāķēja vilcienam astē 2. sar rinda ◦ kassasaba rinda pie kases; supisaba rinda pēc zupas ∙ sabas seisma stāvēt rindā; koridoris lookles pikk ootajate saba koridorā vijās gara gaidītāju rinda ∆ saba kergitama celt asti; saba liputama luncināt asti; saba selga võtma ņemt kājas pār pleciem
`seisma v {`seista, seisan} 1. stāvēt ∙ mees seisab keset õue vīrietis stāv pagalma vidū; ta seisab kahe jalaga maa peal viņš ar abām kājām stāv uz zemes 2. stāvēt, atrasties, būt ∙ akna all seisab laud pie loga stāv galds; aiatööriistad seisavad kuuris dārza darbarīki stāv šķūnī; kirja lõpus seisab allkiri vēstules beigās ir paraksts; milles asi seisab? kas par lietu? 3. stāvēt, glabāties, turēties ∙ külmkapis seisab piim värske ledusskapī piens stāv svaigs; terve suve on seisnud ilusad ilmad visu vasaru bija labi laika apstākļi
eest seisma aizstāvēt, iestāties
koos seisma 1. turēties kopā ∙ raamat on nii lagunenud, et vaevalt seisab veel koos grāmata ir tik izjukusi, ka tikko turas vēl kopā 2. sastāvēt ∙ ega elu ainult söömisest ja magamisest koos seisa dzīve nesastāv no ēšanas un dzeršanas vien
tiri|tamm s stāja uz galvas ∙ tiritamme kasvatama stāvēt uz galvas
`troonima v {`troonida, troonin} (goda vietā) sēdēt, stāvēt ∙ pereisa troonib laua otsas namatēvs sēž galda galā
`vaht a s {vahi, `vahti, `vahte} 1. sargs ◦ metsavaht mežsargs; öövaht naktssargs ∙ relvastatud vahid linna vallidel bruņoti sargi uz pilsētas vaļņiem; koer on maja truu vaht suns ir uzticams mājas sargs 2. sardze ◦ auvaht godasardze ∙ vahil seisma stāvēt sardzē; ta on vahis viņš ir sardzē; kogu laeva meeskond jagati kaheks või kolmeks vahiks visu kuģa komandu sadalīja divās vai trīs sardzēs; vahi alla võtma apcietināt 3. uzraugs ◦ majakavaht bākas uzraugs
valmis|olek s gatavība ∙ valmisolek kaitsta oma maad gatavība aizstāvēt savu zemi
vastas b pop 1. pretī, pretim ∙ ta istub minu vastas viņš sēž man pretim; ta käis lennuki vastas viņš bija lidmašīnai pretī 2. pie, pret ∙ ahju vastas on hea seista pie krāsns ir labi stāvēt
`väitlema v {väidelda, `väitlen} 1. diskutēt ∙ advokaat ja prokurör väitlesid omavahel advokāts un prokurors savā starpā diskutēja 2. aizstāvēt disertāciju ∙ ta väitles ennast hiljaaegu doktoriks viņš nesen aizstāvēja doktora disertāciju
õpetus s {õpetuse, õpetust, õpetusi} 1. mācība ∙ õpetuseks pandi laps nurka seisma par mācību bērnam lika stāvēt stūrī; Darwini õpetus Darvina mācība 2. mācības ∙ õpetus toimus eesti keeles mācības notika igauņu valodā 3. pamācība ∙ teda häirisid teise õpetused viņam traucēja citu pamācības