[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 28 artiklit

elu|õigus s 1. tiesības uz dzīvi 2. tiesības pastāvēt
esinema v 1. (publiski) uzstāties ta esines kõnega viņš uzstājās ar runu; laval esinema uzstāties uz skatuves 2. pastāvēt, būt sastopamam varasemal kujul esinema pastāvēt iepriekšējā formā; sõna esineb kõigis sõnaraamatutes vārds ir sastopams visās vārdnīcās 3. notikt, gadīties öökülma võib esineda mitmel ööl järjestikku salna var gadīties vairākas naktis pēc kārtas 4. uzdoties, izlikties välismaalasena esinema uzdoties par ārzemnieku
hea b adj {hea, head, häid} 1. labs imehea brīnumlabs hea matemaatik labs matemātiķis; hea tervis laba veselība; hea teenindamine laba apkalpošana; hea tuttav labs paziņa; ta ostis endale hea pesumasina viņš nopirka sev labu veļasmašīnu; ühel heal päeval kādā jaukā dienā; head aega! uz redzēšanos!; head isu! labu ēstgribu!; head õhtut! arlabvakar!; head ööd! arlabunakti!; head uut aastat! laimīgu jauno gadu!; head reisi! laimīgu ceļu! 2. krietns hea summa raha krietna naudas summa; hea aasta eest pirms krietna gada 3. labi vein maitses hea vīns garšoja labi; terava vikatiga on hea niita ar asu izkapti labi pļaut; sul hea naerda, rääkida tev viegli smieties, runāt heaks arvama uzskatīt par pareizu, labpatikt; heaks kiitma atzīt par labu; heaks tegema vērst par labu; heaks võtma ņemt par labu, labpatikt; hea küll nu labi; hea seisma rūpēties, aizstāvēt; niisama hea tikpat labs
`jõudma v {`jõuda, jõuan} 1. spēt, varēt ma ei jõua enam jalul seista es vairs nespēju nostāvēt kājās; ta jõuab saladust pidada viņš spēj glabāt noslēpumu 2. paspēt, pagūt ta oli jõudnud enne meie tulekut lahkuda viņš bija paspējis aiziet pirms mūsu atnākšanas 3. pienākt, sākties varsti jõuab sügis drīz sāksies rudens 4. nonākt, nokļūt eesmärgile jõudma nonākt pie mērķa; jõudsime suure kivi juurde nonācām pie liela akmens
järje|kord s 1. secība, kārtība pöördjärjekord apgriezta secība sõnade järjekord lauses vārdu secība teikumā 2. kārta, rinda varsti jõuab järjekord minuni drīz pienāks mana kārta; elav järjekord dzīvā rinda 3. (gaidītāju) rinda piletijärjekord rinda pēc biļetēm järjekorras seisma stāvēt rindā
alles jääma 1. (pāri) palikt, atlikt 2. pastāvēt, saglabāties
`kaitsma v {`kaitsta, kaitsen} 1. sargāt, aizsargāt loodust kaitsma aizsargāt dabu; päikeseprillid kaitsevad silmi ereda valguse eest saulesbrilles aizsargā acis no spilgtas gaismas 2. aizstāvēt doktoriväitekirja kaitsma aizstāvēt doktora disertāciju; sõdurid kaitsesid linna kareivji aizstāvēja pilsētu
edasi kestma turpināt pastāvēt, saglabāties rahvas kestab edasi tauta turpina pastāvēt
koosnema v sastāvēt kõik ained koosnevad molekulidest visas vielas sastāv no molekulām; lõunasöök koosnes kolmest roast pusdienas sastāvēja no trim ēdieniem
koostuma v 1. veidoties 2. sastāvēt, būt veidotam
`nool s {noole, `noolt, `nooli} 1. bulta, šautra vibunool loka bulta; välgunool zibens šautra tee on sirge nagu nool ceļš ir taisns kā bulta; noolega lisasektsioon valgusfooril luksofora papildsekcija ar bultu 2. (celtņa) strēle ära seisa noole all! zem strēles nestāvēt!
norutama v 1. stāvēt nokārtu galvu, sašļukt, nīkt lehmad norutavad külma vihma käes govis stāv nokārtām galvām aukstā lietū; istutatud kapsataimed algul norutavad iestādītie kāpostu dēsti sākumā noļūk; mis sa nii ilusa ilmaga linnas norutad ko tu nīksti pilsētā tik skaistā laikā 2. (galvu) nokārt, nolaist ära pead noruta nenokar galvu
`nurk s {nurga, `nurka, `nurki} 1. leņķis täisnurk taisns leņķis; käändenurk pagrieziena leņķis kolmnurga nurkade summa on 180° trijstūra leņķu summa ir 180° 2. kakts, stūris tänavanurk ielas stūris; suunurk mutes kaktiņš; puhkenurk atpūtas stūrītis ta toetus käega laua nurgale viņš ar roku atbalstījās uz galda stūra; nurga peal on kohvik uz stūra ir kafejnīca; ta istutas kase suvila nurga juurde viņš iestādīja bērzu pie vasarnīcas stūra; vanasti pandi karistuseks nurka seisma senāk par sodu lika stāvēt kaktā 3. -stūris kolmnurk trīsstūris; hulknurk daudzstūris 4. puse, mala, nostūris mul on seal nurgas sugulasi man tajā pusē ir radi; ta on kõik maailma nurgad läbi käinud viņš ir izbraukājis visas pasaules malas nurka suruma iespiest stūrī
põlvitama v 1. stāvēt uz ceļiem ema põlvitas kaua poja haua juures māte ilgi stāvēja uz ceļiem pie dēla kapa 2. mesties ceļos, krist ceļos põlvitasime maha palveks nometāmies ceļos lūgšanai
ligi pääsema 1. piekļūt, tikt klāt autoga on majale võimatu ligi pääseda ar automomašīnu mājai nav iespējams piekļūt 2. sar stāvēt blakus, līdzināties jõu poolest ei pääse sa talle ligi spēka ziņā tu viņam blakus nestāvi
püsima v 1. turēties, pastāvēt, ta püsib vaevu jalul viņš tikko turas kājās; ükskordüks ei püsi peas reizrēķins neturas galvā 2. palikt, saglabāties kokkulepe püsib jõus vienošanās paliek spēkā; vana loss on alles püsinud vecā pils ir saglabājusies 3. pieturēties, turpināties vihmane ilm jäi püsima lietainais laiks pieturējās
püsti adv 1. stāvus, augšā, kājās püsti seisma stāvēt kājās; püsti tõusma celties stāvus; püsti kargama lēkt kājās; aita mind püsti palīdzi man nostāties; kass kõnnib, saba püsti kaķis staigā asti izslējis; pea püsti, kõik läheb mööda! galvu augšā, viss pāries! 2. galīgi, pilnīgi, pavisam ta on vist püsti pime ja kurt viņš laikam ir pilnīgi akls un kurls 3. īsts, pilnīgs, galīgs need on ju püsti röövlid tie taču ir īsti laupītāji
saba s {saba, saba, sabu} 1. aste sabaots astes gals; sabasulg astes spalva koer liputas saba suns luncināja asti; saba jalgade vahele tõmbama iemiegt asti kājstarpē; sabas käima staigāt pakaļ; lennuki saba lidmašīnas aste; kleidi ilus, pikk saba oli märg kleitas skaistā, garā aste bija slapja; vagunid haagiti rongile sappa vagonus pieāķēja vilcienam astē 2. sar rinda kassasaba rinda pie kases; supisaba rinda pēc zupas sabas seisma stāvēt rindā; koridoris lookles pikk ootajate saba koridorā vijās gara gaidītāju rinda saba kergitama celt asti; saba liputama luncināt asti; saba selga võtma ņemt kājas pār pleciem
`seisma v {`seista, seisan} 1. stāvēt mees seisab keset õue vīrietis stāv pagalma vidū; ta seisab kahe jalaga maa peal viņš ar abām kājām stāv uz zemes 2. stāvēt, atrasties, būt akna all seisab laud pie loga stāv galds; aiatööriistad seisavad kuuris dārza darbarīki stāv šķūnī; kirja lõpus seisab allkiri vēstules beigās ir paraksts; milles asi seisab? kas par lietu? 3. stāvēt, glabāties, turēties külmkapis seisab piim värske ledusskapī piens stāv svaigs; terve suve on seisnud ilusad ilmad visu vasaru bija labi laika apstākļi
eest seisma aizstāvēt, iestāties
koos seisma 1. turēties kopā raamat on nii lagunenud, et vaevalt seisab veel koos grāmata ir tik izjukusi, ka tikko turas vēl kopā 2. sastāvēt ega elu ainult söömisest ja magamisest koos seisa dzīve nesastāv no ēšanas un dzeršanas vien
tiri|tamm s stāja uz galvas tiritamme kasvatama stāvēt uz galvas
`troonima v {`troonida, troonin} (goda vietā) sēdēt, stāvēt pereisa troonib laua otsas namatēvs sēž galda galā
`vaht a s {vahi, `vahti, `vahte} 1. sargs metsavaht mežsargs; öövaht naktssargs relvastatud vahid linna vallidel bruņoti sargi uz pilsētas vaļņiem; koer on maja truu vaht suns ir uzticams mājas sargs 2. sardze auvaht godasardze vahil seisma stāvēt sardzē; ta on vahis viņš ir sardzē; kogu laeva meeskond jagati kaheks või kolmeks vahiks visu kuģa komandu sadalīja divās vai trīs sardzēs; vahi alla võtma apcietināt 3. uzraugs majakavaht bākas uzraugs
valmis|olek s gatavība valmisolek kaitsta oma maad gatavība aizstāvēt savu zemi
vastas b pop 1. pretī, pretim ta istub minu vastas viņš sēž man pretim; ta käis lennuki vastas viņš bija lidmašīnai pretī 2. pie, pret ahju vastas on hea seista pie krāsns ir labi stāvēt
`väitlema v {väidelda, `väitlen} 1. diskutēt advokaat ja prokurör väitlesid omavahel advokāts un prokurors savā starpā diskutēja 2. aizstāvēt disertāciju ta väitles ennast hiljaaegu doktoriks viņš nesen aizstāvēja doktora disertāciju
õpetus s {õpetuse, õpetust, õpetusi} 1. mācība õpetuseks pandi laps nurka seisma par mācību bērnam lika stāvēt stūrī; Darwini õpetus Darvina mācība 2. mācības õpetus toimus eesti keeles mācības notika igauņu valodā 3. pamācība teda häirisid teise õpetused viņam traucēja citu pamācības

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur