[ETLV] Eesti-läti sõnaraamat


Päring: osas

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

Leitud 111 artiklit, väljastan 100

hääldama v izrunāt seda sõna on raske hääldada šo vārdu ir grūti izrunāt; kuidas te seda nime hääldate? kā jūs izrunājat šo vārdu?
üht-|teist adv šo un to ta rääkis üht-teist oma elust viņš pastāstīja šo un to no savas dzīves
käes|olev p (konkrētais) šis käesolev hooaeg šī sezona; tähtaeg saab täis käesoleval sügisel termiņš beigsies šajā rudenī; käesolevate ridade kirjutaja šo rindu rakstītājs; käesolevaga palun mind seltsi liikmeskonnast välja arvata ar šo lūdzu mani atskaitīt no biedrības locekļu vidus
mood s {moe, moodi, moode} 1. mode kõrgmood augstā mode moodi minema nākt modē; mõni aasta tagasi olid need kingad moes pirms dažiem gadiem šīs kurpes bija modē; ta käib viimase moe järgi riides viņš ģērbjas pēc pēdējās modes 2. ieradums, paradums, mode tal on veider mood iseendaga rääkida viņam ir dīvaina mode runāt pašam ar sevi 3. izskats sa oled täna nii väsinud moega tu šodien izskaties tik saguris 4. veids seda ülesannet saab lahendada kahel moel šo uzdevumu var risināt divos veidos; las jääb kõik vanamoodi lai viss paliek pa vecam
`õnn s {õnne, `õnne, `õnni} 1. laime õnnehetk laimes mirklis; õnnesoov laimes vēlējums; õnnetunne laimes sajūta; õnnevärin laimes trīsas neiu igatseb õnne meitene ilgojas pēc laimes; õnne täis aastad laimes pilni gadi; õnn ja õnnetus käivad käsikäes laime un nelaime iet roku rokā; palju õnne sünnipäevaks! daudz laimes dzimšanas dienā!; õnne valama liet laimi 2. veiksme, laime õnn on muutlik veiksme ir mainīga; tal on kaardimängus õnne viņam veicas kāršu spēlē; läksime hea õnne peale gājām uz labu laimi; halva õnne korral võid elugi kaotada ja neveiksies, vari pazaudēt arī dzīvību; seekord läks õnneks piletit saada šoreiz palaimējās dabūt biļeti; meie õnneks ei teadnud asjast keegi par laimi mums, viņš neko nezināja par šo lietu
selle|teemaline adj par šo tēmu selleteemalised teadusartiklid zinātniski raksti par šo tēmu
siia|poole a adv šurp, uz šo pusi keegi jookseb siiapoole kāds skrien uz šo pusi
siit|kaudu adv pa šo ceļu, te siitkaudu on otsem iet pa šo ceļu ir taisnāk; siitkaudu me läbi jõe ei pääse te mēs upei pāri netiksim
`eirama v {eirata, `eiran} ignorēt, neievērot seda seika ei saa kuidagi eirata šo apstākli nekādi nevar ignorēt
kaheti adv 1. divējādi seda nähtust on võimalik seletada kaheti šo parādību ir iespējams izskaidrot divējādi 2. pa diviem, pa pāriem
kasutus|aeg s 1. lietošanas laiks 2. (par izstrādājumiem) kalpošanas laiks nende toodete kasutusaeg on lühike šo izstrādājumu kalpošanas laiks ir īss
kirjutaja s {kirjutaja, kirjutajat, kirjutajaid} 1. rakstītājs nende ridade kirjutaja šo rindu rakstītājs 2. novec rakstvedis ta oli mitu aastat koduvallas kirjutaja viņš vairākus gadus bija rakstvedis dzimtajā pagastā
lahku kirjutama rakstīt šķirti parem on see ühend lahku kirjutada šo savienojumu labāk rakstīt šķirti
kokku kraapima (kopā) savākt, saraust selle summa kraabime ehk kuidagi kokku šo summu varbūt kaut kā savāksim; ta on suure varanduse kokku kraapinud viņš ir sarausis lielu mantu; lehed kraabitakse aias kokku lapas dārzā sarauš kopā
esile kutsuma izraisīt seda haigust kutsub esile pisik šo slimību izraisa mikrobs; alkohol kutsub esile joobeseisundi alkohols izraisa dzēruma stāvokli; pahameelt esile kutsuma izraisīt sašutumu
meelsasti adv labprāt seda tööd teeb ta meelsasti šo darbu viņš dara labprāt
mnjaa intj mjā mnjaa, seda mõtet võib kaaluda mjā, šo domu var apsvērt
välja mängima 1. nospēlēt, notēlot see stseen annaks palju paremini välja mängida šo scēnu varētu notēlot daudz labāk 2. sar (par noteiktu spēles rezultātu) panākt, nospēlēt ta tahtis iga hinna eest võitu välja mängida viņš par katru cenu gribēja panākt uzvaru 3. sar (kāršu spēlē) izspēlēt ta mängis ässa välja viņš izspēlēja dūzi 4. sar iztikt kas sa oma rahaga mängid palgapäevani välja? vai tu ar savu naudu līdz algas dienai iztiksi? 5. sar sanākt, izdoties võiks antenni ise panna, aga järsku ei mängi välja varētu uzlikt antenu pats, bet ja nu pēkšņi nesanāk
oma|tahtsi adv labprātīgi, pēc paša vēlēšanās seda tööd ei ole ta omatahtsi ette võtnud šo darbu viņš nav uzņēmies labprātīgi
`ritv s {ridva, `ritva, `ritvu} kārts, maikste õngeritv makšķerkāts seda ritva oleme lipuvardana kasutanud šo kārti esam izmantojuši par karoga kātu; poiss on peenike nagu ritv zēns ir tievs kā maikste
siht|otstarve s mērķuzdevums, noteikts mērķis seda raha saab kasutada ainult sihtotstarbeks šo naudu var izmantot tikai noteiktajam mērķim
üles sulatama izkausēt, atkausēt ta sulatas kõik vaha üles viņš izkausēja visu vasku; seda inimest ei ole kerge üles sulatada šo cilvēku nav viegli atkausēt
ära tooma 1. atnest, atvest unustasin raha koju, toon pärast ära aizmirsu naudu mājās, vēlāk atnesīšu 2. publicēt, sniegt, minēt selle sõnumi tõid ära kõik ajalehed šo ziņu publicēja visi laikraksti
ümbrus s {ümbruse, ümbrust, ümbrusi} 1. apkārtne, apkaime uurisin ümbruse kaarti pētīju apkārtnes karti; Tallinna ümbrus Tallinas apkaime; kogu ümbrus tundis seda meest šo vīru pazina visa apkaime 2. apkaime, vide maalaps kohanes linnas peagi uue ümbrusega lauku bērns pilsētā drīz vien aprada ar jauno apkaimi; kodune ümbrus mājas vide
üsna adv 1. visai selle tööga teenisin üsna hästi ar šo darbu es pelnīju visai labi; mees paistis olevat üsna rõõmus vīrs šķita visai priecīgs; tütar on üsna ema nägu meita ir visai līdzīga mātei 2. pavisam üsna üksinda ma selle tööga toime ei tule pavisam viens es ar šo darbu galā netikšu
saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus
mööda minema 1. paiet garām, apiet mine minust mööda paej man garām 2. paiet, pāriet, izbeigties valu läheb mööda sāpes pāriet; talv läks mööda, tuli kevad ziema pagāja, pienāca pavasaris 3. apiet, neievērot sellest probleemist ei saa vaikides mööda minna šo problēmu nevar apiet klusējot 4. apsteigt, pārspēt noorem vend on õppimises vanemast mööda läinud jaunākais brālis mācībās ir pārspējis vecāko
palju b adv 1. daudz ta armastab palju rääkida viņam patīk daudz runāt; pean minema, kell on juba palju man jāiet, pulkstenis jau ir daudz; palju odavam daudz lētāks; üksinda ei tohtinud ta palju kuhugi minna viens viņš nekur daudz nedrīkstēja iet 2. sar cik palju see maksab? cik tas maksā?; seda plekki välja ei saa, nühi palju tahes šo traipu nevar iztīrīt, berz, cik gribi
`pluus s {pluusi, `pluusi, `pluuse} blūze, krekls pluusinööp blūzes poga; pluusivarrukas blūzes piedurkne lühikeste varrukatega pluus blūze ar īsām piedurknēm; seda pluusi saab kanda ka seeliku peal šo blūzi var nēsāt arī virs svārkiem
välja pressima 1. (laukā) izspiest pressisin õuntest mahla välja izspiedu no āboliem sulu 2. spiesties laukā, spiesties ārā suits pressib ukse alt välja dūmi spiežas laukā pa durvju apakšu 3. izspiest, izdabūt seda saladust sa välja ei pressi šo noslēpumu tu neizspiedīsi; talt pressiti raha välja no viņa izspieda naudu
välja rääkima 1. izpļāpāt, izpaust teda ei saa usaldada, ta räägib kõik saladused välja viņam nevar uzticēties, viņš izpļāpā visus noslēpumus 2. (runājot) glābt, izpestīt ära karda, küll ma sind ikka kuidagi välja räägin! nebaidies, gan es tevi tomēr kaut kā izpestīšu!; ennast välja rääkima izķepuroties 3. izprasīt, sarunāt ta aitas vennal pangast laenu välja rääkida viņš palīdzēja brālim izprasīt no bankas aizdevumu 4. val izrunāt seda sõna on raske välja rääkida šo vārdu ir grūti izrunāt
ära saama 1. tikt projām ma tahan siit ära saada es gribu tikt no šejienes projām 2. dabūt nost, dabūt ārā ta ei saanud kinga jalast ära viņš nedabūja kurpi nost no kājas; seda plekki on raske ära saada šo traipu ir grūti iztīrīt 3. pabeigt, tikt galā, tikt vaļā kui rukki ära saame, hakkame otra koristama kad pabeigsim rudzus, sāksim vākt miežus; saaks võlad kaelast ära! kaut dabūtu parādus nost no kakla! 4. saņemt, iegūt saan kuus oma kümme tuhat ära mēnesī saņemu savus desmit tūkstošus 5. sar zaudēt meeskond sai kahe punktiga ära komanda zaudēja ar diviem punktiem
`see pr {selle, seda, `neid} šis, tas see on minu poeg šis ir mans dēls; see kleit näeb kena välja šī kleita izskatās glīti; sel aastal togad; kaltsium ja selle ühendid kalcijs un tā savienojumi; tean temast seda ja teist šo to zinu par viņu kus sa sellega kur nu; kedagi kus see ja teine saatma sūtīt kādu pie visiem velniem
sirge b adj {sirge, sirget, sirgeid} 1. taisns küünalsirge taisns kā svece sirge metsasiht taisna meža stiga; ta ajas selja sirgeks viņš iztaisnoja muguru 2. gluds, līdzens isa silus ajalehe sirgeks tēvs nogludināja avīzi 3. taisns, tiešs sirge joonega inimene tiešs cilvēks 4. sar skaidrs seda asja me paari minutiga sirgeks ei räägi šo lietu mēs pāris minūtēs neizrunāsim sirgeks tegema pataisīt aukstu; sirgeks lööma (iztērēt) notriekt
tarkus s {tarkuse, tarkust, tarkusi} 1. (īpašība) gudrība tarkuse sümboliks peetakse öökulli par gudrības simbolu uzskata pūci 2. gudrība, atziņa, zināšanas raamatutarkus grāmatu gudrība; rahvatarkus tautas gudrība seda tarkust olen juba ammu kuulnud šo gudrību es jau sen esmu dzirdējis
tasuma v 1. maksāt, samaksāt pangaülekandega tasuma maksāt ar bankas pārskaitījumu; töö eest tasuma samaksāt par darbu; trahv tuleb tasuda kolme päeva jooksul sods jāsamaksā trīs dienu laikā 2. atmaksāt, atlīdzināt, kompensēt vaev on end ära tasunud pūles ir atmaksājušās 3. atmaksāt, atriebt headust kurjaga tasuma atmaksāt labu ar ļaunu 4. būt vērtam seda filmi tasub vaadata šo filmu ir vērts skatīties; sellest ei tasu rääkida par to nav jēgas runāt 5. vajadzēt tasub ainult korraks seisatada, juba sääseparv ründab vajag tikai uz brīdi apstāties, jau brūk virsū odu bars
veeretama v 1. velt, ripināt, ritināt meri veeretab laineid kaldale jūra veļ viļņus krastā; tuul veeretab prahti mööda tänavat vējš veļ gružus pa ielām; mehed veeretavad vaate vīri ripina mucas; hakklihast veeretati kotletid no maltās gaļas savēla kotletes; süüd kellegi peale veeretama uzvelt kādam vainu 2. griezt, grozīt loosiratast veeretama griezt izlozes ratu; ta eeretas kohmetult mütsi käes viņš samulsis grozīja rokās cepuri 3. risināt lõkke paistel veeretati jutte hommikuni ugunskura gaismā sarunas tika risinātas līdz rītam; seda küsimust oleme juba kaua veeretanud šo jautājumu mēs jau ilgi esam risinājuši
`tükk s {tüki, `tükki, `tükke} 1. gabals leivatükk maizes gabals; maatükk zemesgabals peegel läks kukkudes tuhandeks tükiks spogulis krītot saplīsa tūkstoš gabalos; ta müüs tüki metsa viņš pārdeva gabalu meža; ühes tükis voolitud kuju vienā gabalā veidots tēls; tundsin, kuidas tükk tõusis kurku jutu, kā kamols kāpa kaklā; elu on mitmes tükis paranenud dzīve daudzējādā ziņā ir kļuvusi labāka 2. (vienība) gabals mis ta tükist küsib? cik viņš prasa par gabalu?; neil on lapsi juba neli tükki bērni viņiem ir jau četri gabali 3. krietns, liels, ilgs kohtusime tüki aja pärast satikāmies pēc krietna laika; reisimine maksab hea tüki raha ceļošana maksā diezgan lielu naudu; otsin seda raamatut juba tükimat aega meklēju šo grāmatu jau ilgāku laiku 4. daudz, ievērojami, krietni see materjal on tüki soojapidavam šis materiāls daudz mazāk laiž cauri siltumu 5. mājasdarbs, uzdevums ta läks kooli õppimata tükkidega viņš aizgāja uz skolu, neizpildījis mājasdarbus; ta ei oska täna vene keele tükki viņš šodien nemāk krievu valodas gabalu 6. stiķis, gājiens, triks teame su tükke! zinām tavus gājienus! 7. sar gabals kassatükk kases gabals orkester mängis vägeva tüki orķestris spēlēja varenu gabalu kas või tükid taga lūst vai plīst; nii et tükid taga uz pilnu klapi; igas tükis visādā ziņā; täies tükis pilnībā; tükki küljest võtma neko neiztaisīt
külge harjutama (ieradumu) piesavināties, ieradināties ära harjuta endale seda halba kommet külge nepiesavinies šo slikto ieradumu
joonde adv kārtībā ta ajas selle asja joonde viņš nokārtoja šo lietu; peaasi, et tervis jälle joonde läheks galvenais, lai veselība būtu atkal kārtībā
üles kaevama 1. uzrakt osa tänavast oli üles kaevatud daļa ielas ir uzrakta; kaeva see maalapp üles ja kasvata seal juurvilja! uzroc šo zemes pleķīti un audzē tur dārzeņus! 2. izrakt külmade tulekul kaevatakse lillesibulad peenardelt üles iestājoties aukstumam, puķu sīpolus izrok no dobēm
alla kirjutama 1. parakstīt kokkuleppele alla kirjutama parakstīt vienošanos 2. parakstīties sellele seisukohale kirjutan kahe käega alla par šo viedokli es parakstos ar abām rokām
kogu b pr (kopums) viss kogu maja visa māja; kogu perekond visa ģimene; ta oli kogu selle aja vait viņš visu šo laiku klusēja; ta sikutas kogu jõust viņš vilka no visa spēka
`kohtama v {kohata, `kohtan} 1. satikt, sastapt ma pole seda inimest varem kohanud es neesmu šo cilvēku agrāk saticis; Saaremaal kohtab kadakat pea igal sammul Sāmsalā kadiķis ir sastopams gandrīz ik uz soļa 2. tikties poisid ja tüdrukud käivad pargis kohtamas puiši un meitenes dodas tikties parkā
kuigi|võrd adv 1. kaut cik, kaut kādā mērā tunned sa kuigivõrd seda ümbruskonda? vai tu kaut cik pazīsti šo apkaimi?; olen kuigivõrd õppinud läti keelt esmu nedaudz mācījies latviešu valodu 2. necik, ne īpaši üks pole teisest kuigivõrd parem viens nav necik labāks par citiem; see ei huvita mind kuigivõrd tas mani īpaši neinteresē; töö ei edenenud kuigivõrd darbs diez ko neveicās
käki|tegu s 1. klimpu gatavošana 2. pārn nieka lieta, bērnu spēlīte see maa maha käia on käkitegu noiet šo gabalu ir nieka lieta
liialt adv pārmērīgi, pārāk, pārlieku liialt magus pārāk salds; selle töö eest makstakse liialt vähe par šo darbu maksā pārāk maz
lähemalt adv tuvāk kose mühin kostab nüüd juba lähemalt ūdenskrituma šalkoņa skan jau tuvāk; mina seda meest lähemalt ei tunne es šo vīrieti tuvāk nepazīstu
ära magama 1. izgulēt, pārgulēt magame selle öö siin ära izgulēsim šo nakti te 2. izgulēt, sagulēt hommikuks oli ülikond ära magatud ja kortsus rītā uzvalks bija sagulēts un saburzīts 3. nogulēt, nospiest emis oli kaks põrsast ära maganud sivēnmāte bija nogulējusi divus sivēnus
maha matma 1. apbedīt, apglabāt leitud luud maeti maha atrastos kaulus apbedīja; mata see mõte maha aizmirsti šo domu 2. (zemē) aprakt koer matab kondi maha suns aprok kaulu
meenutama v 1. atcerēties, atminēties ta püüab aadressi meenutada viņš cenšas atcerēties adresi 2. atgādināt ära meenuta mulle enam seda lugu! neatgādini man vairs šo gadījumu! 3. atgādināt, līdzināties poiss meenutab oma vanaisa zēns atgādina savu vectēvu
naa|pidi adv , tādējādi olen seda asja kaalunud niipidi ja naapidi esmu šo lietu apsvēris šā un tā
välja nägema 1. redzēt uz ārpusi sellest aknast näeb ainult välja, sisse ei näe pa šo logu redz tikai uz ārpusi, uz iekšpusi neredz 2. izskatīties mantel näeb kulunud välja mētelis izskatās nodilis
piiksatama v iepīkstēties hiirepoeg piiksatas ehmunult pelēns nobijies iepīkstējās; ma ei julge sellest kellelegi piiksatada es neiedrošinos par šo lietu nevienam pat iepīkstēties
välja pinnima iztincināt, izdabūt, izvilkt pinnisime talt välja kõik, mida ta selle asja kohta teab izdabūjām no viņa visu, ko viņš par šo lietu zina
pooldama v atbalstīt, būt par parlamendi enamus pooldab seda presidendikandidaati parlamenta vairākums atbalsta šo prezidenta kandidātu
poole b adv (virziens) uz, uz kādu pusi kuhupoole kurp, uz kuru pusi; siiapoole šurp, uz šo pusi; sissepoole uz iekšu, uz iekšpusi; väljapoole uz āru, uz ārpusi; ülespoole augšup, uz augšu mõlemale poole treppi istutati lilli abpus kāpnēm iestādīja ziedus
pädev adj {pädeva, pädevat, pädevaid} kompetents ma pole pädev seda asja otsustama es neesmu kompetents lemt par šo lietu
pädevus s {pädevuse, pädevust, pädevusi} kompetence pädevusvaldkond kompetences joma nende meeste pädevuses pole kahtlust par šo vīru kompetenci nav šaubu; kohtu pädevus tiesas kompetence
järele pärima apvaicāties, iztaujāt, noskaidrot pärige järele, kas keegi on sellest mehest midagi kuulnud apvaicājieties, vai kāds ir par šo vīrieti kaut ko dzirdējis
riista|puu s 1. sar rīks, parikte ma ei oska seda riistapuud kasutada es nemāku šo parikti lietot 2. trauks tooks vett, aga riistapuud pole atnestu ūdeni, bet nav trauka
valmis saama tikt galā, paveikt selle tööga saab igaüks valmis ar šo darbu ikviens tiks galā
`sopp b s {sopi, `soppi, `soppe} 1. stūris, kakts, nostūris hingesopp dvēseles dziļumi tean seda maja viimse sopini pārzinu šo māju līdz pēdējam kaktiņam 2. līcis, joms, ieloks pilliroogu kasvanud sopid niedrēm aizauguši līči
spontaanselt adv spontāni ta kirjutas selle luuletuse spontaanselt viņš šo dzejoli uzrakstīja spontāni
sõdima v 1. karot sõditi isamaa eest karoja par tēvzemi 2. cīnīties selle plaani eest tasub sõdida par šo plānu ir vērts pacīnīties
ära sättima 1. nokārtot endise peremehega oleks andnud see asi ehk ära sättida ar iepriekšējo saimnieku varbūt izdotos šo lietu nokārtot 2. sar pielikties, sadzerties ta oli ennast õhtuks nii ära sättinud, et ei osanud kojugi minna līdz vakaram viņš bija tā pielicies, ka nemācēja pat mājās aiziet
tab`lett s {tableti, tab`letti, tab`lette} tablete aspiriinitablett aspirīna tablete võtsin sisse kaks tabletti iedzēru divas tabletes; neela see tablett alla norij šo tableti
tagasi|tee s atceļš, atpakaļceļš tagasiteel eksisime metsa ära atpakaļceļā apmaldījāmies mežā; siia majja tal tagasiteed enam pole uz šo māju viņam atpakaļceļa vairs nav
tahes adv jeb-, vienalga kes tahes jebkurš, vienalga kurš; kus tahes jebkur, vienalga kur; ostan selle maali mis tahes hinna eest pērku šo gleznu par jebkādu cenu
`teesklema v {teeselda, `teesklen} izlikties poisid teesklevad, et nad sellest asjast midagi ei tea zēni izliekas, ka viņi par šo lietu neko nezina
kõrvale toimetama 1. novākt, nokopt toimetage see ajakiri laste silma alt kõrvale novāciet šo žurnālu no bērnu acīm 2. piesavināties ta on kassast suurema summa kõrvale toimetanud viņš ir piesavinājies no kases lielāku summu 3. novākt, nonāvēt tunnistaja toimetati kõrvale liecinieku novāca
välja tõrjuma 1. izdzīt, izraidīt lapsed tõrjuti toast välja bērnus izraidīja no istabas; tõrju see mõte oma peast välja! izmet šo domu no galvas! 2. izspiest, aizstāt edukas ettevõte tõrjus konkurendid turult välja veiksmīgais uzņēmums izspieda konkurentus no tirgus; masinad tõrjusid käsitsi töö välja mašīnas aizstāja roku darbu
tüütu adj {tüütu, tüütut, tüütuid} 1. apnicīgs tüütu inimene apnicīgs cilvēks 2. apnicīgi tüütu on seda juttu päevast päeva kuulata ir apnicīgi klausīties šo stāstu no dienas dienā
vahe|mees s starpnieks ajan selle asja ilma vahemeesteta korda nokārtošu šo lietu bez starpniekiem
vahe|peal a adv 1. tikmēr, pa to laiku ma ei ole sind kaks aastat näinud, küll sa oled vahepeal muutunud es neesmu tevi divus gadus redzējis, tu gan esi pa šo laiku mainījies 2. pa vidu tõde on kuskil vahepeal patiesība ir kaut kur pa vidu
`valdama v {vallata, `valdan} 1. pārvaldīt, būt īpašniekam kes seda territooriumi valdab? kas pārvalda šo teritoriju?; ma ei valda sedavõrd informatsiooni, et võiksin otsustada man nav tik daudz informācijas, lai varētu izlemt 2. prast, zināt, pārvaldīt ta valdab vabalt saksa, inglise ja prantsuse keelt viņš brīvi runā vācu, angļu un franču valodā 3. pārņemt, piepildīt inimesi valdas hirm cilvēkus pārņēma bailes; südant valdab rõõm sirdi piepilda prieks 4. būt valdošajam, dominēt valdasid lõuna- ja edelatuuled valdošie bija dienvidu un dienvidrietumu vēji
viitsimine s {viitsimise, viitsimist, viitsimisi} vēlme mingit viitsimist pole seda tööd ette võtta nav nekādas vēlmes uzņemties šo darbu
kõrvale viskama atmest, atsacīties viskasin selle plaani kõrvale atmetu šo plānu
maha adv 1. (virziens) zemē, lejā ta viskas kivi käest maha viņš nometa akmeni zemē; roni hobuse seljast maha! kāp lejā no zirga!; ma kukkusin selili maha es nokritu uz muguras; õun kukkus puu otsast maha ābols nokrita no koka; udu langes maha nolaidās migla; astusime bussist maha izkāpām no autobusa 2. (virziens) zemē, augsnē kartuleid maha panema stādīt kartupeļus zemē; tulbisibulad pannakse maha sügisel tulpju sīpolus stāda zemē rudenī; surnud maeti maha mirušos apglabāja zemē 3. (virziens) nost müts maha! cepuri nost!; habet maha ajama nodzīt bārdu; poiss laskis püksid maha zēns nolaida bikses; puu laseb sügisel lehed maha koks rudenī nomet lapas; võta mantel maha novelc mēteli; maha sõda! nost ar karu! 4. no- magasin tervelt pool päeva maha es nogulēju pusi dienas; saun põles maani maha pirts nodega līdz pamatiem; niitsin eile heina maha vakar nopļāvu sienu; tempot maha võtma nomest tempu; ma olen haiguse ajal mitu kilo maha võtnud slimības laikā esmu nometis vairākus kilogramus; kirjutasin valemi tahvlilt maha norakstīju formulu no tāfeles; parem, kui me selle loo maha vaikime labāk, ja mēs šo stāstu noklusēsim 5. galā kirjanik sai maha uue romaaniga rakstnieks tika galā ar jauno romānu; naine sai priske poisslapsega maha sieviete piedzemdēja veselīgu puiku 6. iepakaļ ta ei jää sammugi maha viņš neatpaliek ne soli; sa oled elust maha jäänud tu esi atpalicis no dzīves
`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas
asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā asja ära ajama kaut kā derēt
kallal a adv 1. virsū, uzbrukumā nälg on kallal ir uzbrucis bads; temal on haigus kallal viņam ir uzbrukusi slimība 2. pie selle tööga saame hakkama, kui hoolega kallal olla ar šo darbu tiksim galā, ja darīsim to rūpīgi
kallis adj {`kalli, kallist, `kalleid} 1. dārgs kallis ülikond dārgs uzvalks; tootmine on väga kallis ražošana ir ļoti dārga; praegu on iga minut kallis patlaban katra minūte ir dārga 2. mīļš, dārgs kas sa ei oleks nii kallis ja ei laenaks mulle selle summa? esi tik mīļš, aizdod man šo summu!; kallid külalised dārgie viesi; oota mind, kallis! gaidi mani, dārgais! kalliks maksma minema sanākt dārgi maksāt
`kartma v {`karta, kardan} baidīties, bīties naine kartis hiiri sieviete baidījās no pelēm; ta kartis üksi koju minna viņš baidījās iet mājās viens; kardan oma tervise pärast es baidos par savu veselību; parem karta kui kahetseda labāk bīties nekā nožēlot; kardan, et ta ei tule selle ülesandega toime bīstos, ka viņš netiks ar šo uzdevumu galā; mõned kardavad igasuguseid uuendusi daži baidās no jebkādiem jauninājumiem; klaas ei karda happeid stikls nebaidās no skābēm
kauaks adv 1. ilgi, uz ilgu laiku ta jäi kauaks ära viņš ilgi bija projām; teda pole enam kauaks meie hulgas viņš vairs nebūs ilgi mūsu vidū; kauaks te külla tulite? uz cik ilgu laiku jūs ieradāties ciemos? 2. cik gan ilgi kauaks sellest rahast jätkub! cik gan ilgi ar šo naudu pietiks!
kirjutama v 1. rakstīt mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles
korrutama v 1. reizināt üht arvu teisega korrutama reizināt vienu skaitli ar otru 2. atkārtot nõupidamisel korrutati ammu tuntud tõdesid apspriedē atkārtoja sen zināmas patiesības; sa korrutad seda lugu juba mitmendat korda tu jau kuro reizi atkārto šo stāstu 3. šķetināt kolmekordne korrutatud lõng trīskārši šķetināta dzija
kust adv no kurienes, kur kust sa tuled? no kurienes tu nāc?; abi tuli sealt, kust seda kõige vähem teati oodata palīdzība nāca no turienes, no kurienes to vismazāk zināja gaidīt; kust mina selle raha võtan? kur lai es to naudu ņemu?; kust sa selle raamatu ostsid? kur tu nopirki šo grāmatu?
käes a adv 1. rokā vastasel on trumbid käes pretiniekam rokā ir trumpji; tal on uus auto käes jaunā automašīna viņam ir rokā; tal on luba käes viņam rokā ir atļauja; kolm last käes, neljas tulemas trīs bērni rokā, ceturtais gaidāms; lahendus oli käes risinājums bija rokā 2. klāt aeg on käes, enam ei tohi viivitada laiks ir klāt, vairs nedrīkst kavēties; varsti on meil kõigil lõpp käes drīz mums visiem gals būs klāt; rahadega on kitsas käes ar naudām ir švaki 3. apgūts see töö on tal hästi käes viņš labi prot šo darbu; mehel mitu keelt vabalt käes vīrs brīvi pārvalda vairākas valodas 4. procesā
lugu s {`loo, lugu, lugusid} 1. stāsts, nostāsts armulugu mīlasstāsts; jahimehelugu mednieku stāsts ta rääkis lugusid tontidest viņš stāstīja spoku stāstus; tema lugusid on ajakirjades ilmunud viņa stāsti ir publicēti žurnālos 2. gadījums kurb lugu skumjš gadījums; ma ei tea sellest loost midagi es par šo gadījumu neko nezinu 3. (salikteņos) vēsture arhitektuurilugu arhitektūras vēsture; eellugu priekšvēsture; haiguslugu slimības vēsture 4. sar situācija, lieta rumal lugu muļķīga situācija; siis on hoopis teine lugu tad ir pavisam cita lieta; ma lihtsalt ei taha ja kogu lugu es vienkārši negribu un viss 5. sar gabals, skaņdarbs džässilugu džeza gabals orkester alustas uut lugu orķestris sāka jaunu gabalu 6. sar gabals, reize ta müüs tulpe, kroon lugu viņš pārdeva tulpes, krona gabalā lugu olema būt nozīmei; lugu on lauldud dziesmiņa nodziedāta; lugu pidama cienīt
`löök s {löögi, `lööki, `lööke} 1. sitiens, trieciens karistuslöök soda sitiens; saatuselöök likteņa trieciens jõuline löök spēcīgs sitiens; ta elas selle löögi mehiselt üle viņš vīrišķīgi pārcieta šo triecienu 2. vēziens, vēciens aerulöök aira vēziens; tiivalöök spārna vēziens 3. sar veiksme, panākumi tal pole tüdrukutega lööki viņam neveicas ar meitenēm
miski pr {millegi ~ miski, midagi ~ miskit, miskeid} 1. kaut kas miski teeb talle muret kaut kas sagādā viņam raizes 2. (noliegumā) nekas selle haiguse vastu ei aita miski pret šo slimību nekas nelīdz; ta ei paistnud millegagi silma viņš ne ar ko neizcēlās 3. sar kaut kāds anna miski kauss, kuhu suppi panna iedod kādu bļodu, kur ieliet zupu 4. sar (noliegumā) nekāds teda ei peata miski vägi nekāds spēks viņu neapturēs 5. sar apmēram, kaut kur ta võib midagi sada kilo kaaluda viņš var svērt apmēram simt kilogramu
`mõõtma v {`mõõta, mõõdan} 1. mērīt pikkust mõõtma mērīt garumu; palavikku mõõtma mērīt temperatūru; joonlauaga mõõtma mērīt ar lineālu; kaugust mõõdetakse kilomeetrites attālumu mēra kilometros; inimesi ei saa mõõta sama mõõdupuuga cilvēkus nevar mērīt ar vienu mēru 2. iemērīt, iedot ta mõõtis liitri piima viņš iemērīja litru piena; ta mõõtis pullile vitsaga mööda külgi viņš sadeva bullim ar rīksti pa sāniem 3. mērot olen seda teed küllalt mõõtnud esmu šo ceļu diezgan mērojis 4. (vērtējoši) nomērīt, aplūkot ta mõõtis meid kahtlustava pilguga viņš nomērīja mūs ar aizdomu pilnu skatienu
mägi s {`mäe, mäge, mägesid} kalns järsk mägi stāvs kalns; mäkke tõusma kāpt kalnā; mäest alla laskuma laisties lejā no kalna; tee viib mäkke ceļš ved kalnā; sel teemal on terve mägi raamatuid kirjutatud par šo tēmu ir sarakstīts vesels kalns grāmatu; elu läheb mäkke dzīve iet uz augšu mägede taga aiz kalniem; mägesid liigutama gāzt kalnus
üle mängima 1. (tēlojot) pārspīlēt ta on loomulik igas rollis, ei mängi kunagi üle viņš ir dabisks ikvienā lomā, nekad nepārspīlē 2. sar apspēlēt, pieveikt seda meeskonda me üle mängida ei suutnud apspēlēt šo komandu mēs nespējām
naksti a adv 1. ar knakšķi, ar knikšķi ta surus purgi kaane naksti kinni viņš ar knakšķi aizspieda ciet burkas vāku 2. acumirklī, vienā rāvienā selle asja korraldame naksti ära nokārtosim šo lietu vienā acumirklī
peale passima pieskatīt, uzpasēt peaks peale passima, kuhu ta pileti ostab vajadzētu uzpasēt, uz kurieni viņš pērk biļeti; passige peale, selle inimesega võib pahandust tulla uzpasējiet, ar šo cilvēku var sanākt nepatikšanas
pealt c pop 1. no võtsin teki voodi pealt noņēmu segu no gultas; tulen praegu turu pealt pašlaik nāku no tirgus; tulin selle töö pealt ära aizgāju no tā darba; ta aeti une pealt üles viņu pamodināja no miega; poiss on ülesande teiste pealt maha kirjutanud zēns ir norakstījis uzdevumu no citiem 2. uz särk oli selja pealt märg krekls uz muguras bija slapjš; ostsin selle nurga pealt poest nopirku to veikalā uz stūra 3. no attāluma, attālumā, pa mõne sammu pealt oli võimatu mööda tulistada no dažu soļu attāluma bija neiespējami nošaut garām; seda võis juba tüki maa pealt näha to varēja redzēt jau pa lielu gabalu 4. par ta teenis selle tehingu pealt kenakese summa viņš nopelnīja par šo darījumu glītu summiņu; mis praegu piimaliitri pealt makstakse? cik pašlaik maksā litrs piena? 5. vidū, laikā sõidu pealt ei tohi trammist maha hüpata brauciena laikā nedrīkst lēkt ārā no tramvaja 6. (par precizitāti) līdz ta tasus võla sendi pealt viņš samaksāja parādu līdz pēdējam centam
regist`reerima v {regist`reerida, registreerin} reģistrēt tööbörsil registreeritakse töötuid darba biržā reģistrē bezdarbniekus; kõik aparaadid seda kiirgust ei registreeri visi aparāti šo starojumu nereģistrē; meid registreeritakse kolmapäeval mūs sareģistrēs trešdien
selge adj {selge, selget, selgeid} 1. skaidrs päevselge skaidrs kā diena selge käekiri skaidrs rokraksts; selge mõistus skaidrs prāts; selge pilt skaidra bilde; ta ärkas hommikul täiesti selge peaga viņš pamodās no rīta ar pilnīgi skaidru galvu; tee mulle see asi selgeks izskaidro man šo lietu; laps õppis suvel ujumise selgeks bērns vasarā iemācījās peldēt; nagu välk selgest taevast kā zibens no skaidrām debesīm; ehted on selgest kullast rotas ir no tīra zelta 2. skaidrs, dzidrs kaevus on selge puhas vesi akā ir dzidrs, tīrs ūdens

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur