Leitud 111 artiklit, väljastan 100
hääldama v izrunāt ∙ seda sõna on raske hääldada šo vārdu ir grūti izrunāt; kuidas te seda nime hääldate? kā jūs izrunājat šo vārdu?
üht-|teist adv šo un to ∙ ta rääkis üht-teist oma elust viņš pastāstīja šo un to no savas dzīves
käes|olev p (konkrētais) šis ∙ käesolev hooaeg šī sezona; tähtaeg saab täis käesoleval sügisel termiņš beigsies šajā rudenī; käesolevate ridade kirjutaja šo rindu rakstītājs; käesolevaga palun mind seltsi liikmeskonnast välja arvata ar šo lūdzu mani atskaitīt no biedrības locekļu vidus
mood s {moe, moodi, moode} 1. mode ◦ kõrgmood augstā mode ∙ moodi minema nākt modē; mõni aasta tagasi olid need kingad moes pirms dažiem gadiem šīs kurpes bija modē; ta käib viimase moe järgi riides viņš ģērbjas pēc pēdējās modes 2. ieradums, paradums, mode ∙ tal on veider mood iseendaga rääkida viņam ir dīvaina mode runāt pašam ar sevi 3. izskats ∙ sa oled täna nii väsinud moega tu šodien izskaties tik saguris 4. veids ∙ seda ülesannet saab lahendada kahel moel šo uzdevumu var risināt divos veidos; las jääb kõik vanamoodi lai viss paliek pa vecam
`õnn s {õnne, `õnne, `õnni} 1. laime ◦ õnnehetk laimes mirklis; õnnesoov laimes vēlējums; õnnetunne laimes sajūta; õnnevärin laimes trīsas ∙ neiu igatseb õnne meitene ilgojas pēc laimes; õnne täis aastad laimes pilni gadi; õnn ja õnnetus käivad käsikäes laime un nelaime iet roku rokā; palju õnne sünnipäevaks! daudz laimes dzimšanas dienā!; õnne valama liet laimi 2. veiksme, laime ∙ õnn on muutlik veiksme ir mainīga; tal on kaardimängus õnne viņam veicas kāršu spēlē; läksime hea õnne peale gājām uz labu laimi; halva õnne korral võid elugi kaotada ja neveiksies, vari pazaudēt arī dzīvību; seekord läks õnneks piletit saada šoreiz palaimējās dabūt biļeti; meie õnneks ei teadnud asjast keegi par laimi mums, viņš neko nezināja par šo lietu
selle|teemaline adj par šo tēmu ∙ selleteemalised teadusartiklid zinātniski raksti par šo tēmu
siia|poole a adv šurp, uz šo pusi ∙ keegi jookseb siiapoole kāds skrien uz šo pusi
siit|kaudu adv pa šo ceļu, te ∙ siitkaudu on otsem iet pa šo ceļu ir taisnāk; siitkaudu me läbi jõe ei pääse te mēs upei pāri netiksim
`eirama v {eirata, `eiran} ignorēt, neievērot ∙ seda seika ei saa kuidagi eirata šo apstākli nekādi nevar ignorēt
kaheti adv 1. divējādi ∙ seda nähtust on võimalik seletada kaheti šo parādību ir iespējams izskaidrot divējādi 2. pa diviem, pa pāriem
kasutus|aeg s 1. lietošanas laiks 2. (par izstrādājumiem) kalpošanas laiks ∙ nende toodete kasutusaeg on lühike šo izstrādājumu kalpošanas laiks ir īss
kirjutaja s {kirjutaja, kirjutajat, kirjutajaid} 1. rakstītājs ∙ nende ridade kirjutaja šo rindu rakstītājs 2. novec rakstvedis ∙ ta oli mitu aastat koduvallas kirjutaja viņš vairākus gadus bija rakstvedis dzimtajā pagastā
lahku kirjutama rakstīt šķirti ∙ parem on see ühend lahku kirjutada šo savienojumu labāk rakstīt šķirti
kokku kraapima (kopā) savākt, saraust ∙ selle summa kraabime ehk kuidagi kokku šo summu varbūt kaut kā savāksim; ta on suure varanduse kokku kraapinud viņš ir sarausis lielu mantu; lehed kraabitakse aias kokku lapas dārzā sarauš kopā
esile kutsuma izraisīt ∙ seda haigust kutsub esile pisik šo slimību izraisa mikrobs; alkohol kutsub esile joobeseisundi alkohols izraisa dzēruma stāvokli; pahameelt esile kutsuma izraisīt sašutumu
meelsasti adv labprāt ∙ seda tööd teeb ta meelsasti šo darbu viņš dara labprāt
mnjaa intj mjā ∙ mnjaa, seda mõtet võib kaaluda mjā, šo domu var apsvērt
välja mängima 1. nospēlēt, notēlot ∙ see stseen annaks palju paremini välja mängida šo scēnu varētu notēlot daudz labāk 2. sar (par noteiktu spēles rezultātu) panākt, nospēlēt ∙ ta tahtis iga hinna eest võitu välja mängida viņš par katru cenu gribēja panākt uzvaru 3. sar (kāršu spēlē) izspēlēt ∙ ta mängis ässa välja viņš izspēlēja dūzi 4. sar iztikt ∙ kas sa oma rahaga mängid palgapäevani välja? vai tu ar savu naudu līdz algas dienai iztiksi? 5. sar sanākt, izdoties ∙ võiks antenni ise panna, aga järsku ei mängi välja varētu uzlikt antenu pats, bet ja nu pēkšņi nesanāk
oma|tahtsi adv labprātīgi, pēc paša vēlēšanās ∙ seda tööd ei ole ta omatahtsi ette võtnud šo darbu viņš nav uzņēmies labprātīgi
`ritv s {ridva, `ritva, `ritvu} kārts, maikste ◦ õngeritv makšķerkāts ∙ seda ritva oleme lipuvardana kasutanud šo kārti esam izmantojuši par karoga kātu; poiss on peenike nagu ritv zēns ir tievs kā maikste
siht|otstarve s mērķuzdevums, noteikts mērķis ∙ seda raha saab kasutada ainult sihtotstarbeks šo naudu var izmantot tikai noteiktajam mērķim
üles sulatama izkausēt, atkausēt ∙ ta sulatas kõik vaha üles viņš izkausēja visu vasku; seda inimest ei ole kerge üles sulatada šo cilvēku nav viegli atkausēt
ära tooma 1. atnest, atvest ∙ unustasin raha koju, toon pärast ära aizmirsu naudu mājās, vēlāk atnesīšu 2. publicēt, sniegt, minēt ∙ selle sõnumi tõid ära kõik ajalehed šo ziņu publicēja visi laikraksti
ümbrus s {ümbruse, ümbrust, ümbrusi} 1. apkārtne, apkaime ∙ uurisin ümbruse kaarti pētīju apkārtnes karti; Tallinna ümbrus Tallinas apkaime; kogu ümbrus tundis seda meest šo vīru pazina visa apkaime 2. apkaime, vide ∙ maalaps kohanes linnas peagi uue ümbrusega lauku bērns pilsētā drīz vien aprada ar jauno apkaimi; kodune ümbrus mājas vide
üsna adv 1. visai ∙ selle tööga teenisin üsna hästi ar šo darbu es pelnīju visai labi; mees paistis olevat üsna rõõmus vīrs šķita visai priecīgs; tütar on üsna ema nägu meita ir visai līdzīga mātei 2. pavisam ∙ üsna üksinda ma selle tööga toime ei tule pavisam viens es ar šo darbu galā netikšu
saama v 1. dabūt, saņemt, iegūt ∙ sain uue passi saņēmu jaunu pasi; sain esmaabi saņēmu pirmo palīdzību; aga sa saad, kui isa koju tuleb! nu tu dabūsi, kad tēvs pārnāks mājās!; maja on odavalt saada māja ir lēti dabūjama; nendest kaevandustest saadakse põlevkivi šajās raktuvēs iegūst degakmeni; meie võistkond sai esikoha mūsu komanda ieguva pirmo vietu; olen külma saanud esmu saaukstējies; linn sai sõja ajal kõvasti kannatada pilsēta kara laikā stipri cieta; terve öö ei saanud ta und viņš visu nakti nevarēja aizmigt 2. dabūt, iedabūt ∙ saime venna viimaks tuppa beidzot dabūjām brāli istabā; sügiseks saame majale katuse peale līdz rudenim dabūsim māju zem jumta; ta sai enda kähku jalule viņš ātri tika uz kājām; selle asja saame joonde šo lietu mēs nokārtosim 3. tapt, kļūt ∙ neist palkidest saab saun no šiem baļķiem taps pirts; kelleks sa tahad saada? par ko tu gribi kļūt?; sõbraks saama kļūt par draugu; ma sain naerualuseks es kļuvu par apsmieklu; nädalatest said kuud nedēļas pārtapa mēnešos; märkamatult on lapsed suureks saanud bērni nemanot ir izauguši; ta sai kurjaks viņš sadusmojās 4. tikt, nokļūt, nonākt ∙ selgusele saama tikt skaidrībā; ta ei saanud edasi ega tagasi viņš netika ne uz priekšu, ne atpakaļ; varsti saime pärale drīz nonācām galā; mehele saama tikt pie vīra; tehke, et minema saate! taisieties, ka tiekat! 5. varēt, spēt ∙ ma ei saanud mõtelda es nespēju domāt; ta ei saa teisiti toimida viņš nevar rīkoties citādi 6. (par laiku) apritēt, paiet ∙ pühapäeval sai nädal, kui teda viimati nägin svētdien pagāja nedēļa, kopš viņu pēdējoreiz redzēju; kell saab viie minuti pärast seitse pulkstenis ir bez piecām minūtēm septiņi 7. pietikt, būt gana ∙ rahast saab veel umbes nädalaks naudas pietiek vēl apmēram nedēļai 8. (par nākotni) būt ∙ meie elu saab olema raske mūsu dzīve būs grūta; ma kardan, et jalg ei saa nii pea paranema es baidos, ka tik drīz kāja neatlabs 9. (ciešamās kārtas atveidošanai) tikt ∙ saab tehtud tiks izdarīts; ma sain kartulid kooritud es notīrīju kartupeļus
mööda minema 1. paiet garām, apiet ∙ mine minust mööda paej man garām 2. paiet, pāriet, izbeigties ∙ valu läheb mööda sāpes pāriet; talv läks mööda, tuli kevad ziema pagāja, pienāca pavasaris 3. apiet, neievērot ∙ sellest probleemist ei saa vaikides mööda minna šo problēmu nevar apiet klusējot 4. apsteigt, pārspēt ∙ noorem vend on õppimises vanemast mööda läinud jaunākais brālis mācībās ir pārspējis vecāko
palju b adv 1. daudz ∙ ta armastab palju rääkida viņam patīk daudz runāt; pean minema, kell on juba palju man jāiet, pulkstenis jau ir daudz; palju odavam daudz lētāks; üksinda ei tohtinud ta palju kuhugi minna viens viņš nekur daudz nedrīkstēja iet 2. sar cik ∙ palju see maksab? cik tas maksā?; seda plekki välja ei saa, nühi palju tahes šo traipu nevar iztīrīt, berz, cik gribi
`pluus s {pluusi, `pluusi, `pluuse} blūze, krekls ◦ pluusinööp blūzes poga; pluusivarrukas blūzes piedurkne ∙ lühikeste varrukatega pluus blūze ar īsām piedurknēm; seda pluusi saab kanda ka seeliku peal šo blūzi var nēsāt arī virs svārkiem
välja pressima 1. (laukā) izspiest ∙ pressisin õuntest mahla välja izspiedu no āboliem sulu 2. spiesties laukā, spiesties ārā ∙ suits pressib ukse alt välja dūmi spiežas laukā pa durvju apakšu 3. izspiest, izdabūt ∙ seda saladust sa välja ei pressi šo noslēpumu tu neizspiedīsi; talt pressiti raha välja no viņa izspieda naudu
välja rääkima 1. izpļāpāt, izpaust ∙ teda ei saa usaldada, ta räägib kõik saladused välja viņam nevar uzticēties, viņš izpļāpā visus noslēpumus 2. (runājot) glābt, izpestīt ∙ ära karda, küll ma sind ikka kuidagi välja räägin! nebaidies, gan es tevi tomēr kaut kā izpestīšu!; ennast välja rääkima izķepuroties 3. izprasīt, sarunāt ∙ ta aitas vennal pangast laenu välja rääkida viņš palīdzēja brālim izprasīt no bankas aizdevumu 4. val izrunāt ∙ seda sõna on raske välja rääkida šo vārdu ir grūti izrunāt
ära saama 1. tikt projām ∙ ma tahan siit ära saada es gribu tikt no šejienes projām 2. dabūt nost, dabūt ārā ∙ ta ei saanud kinga jalast ära viņš nedabūja kurpi nost no kājas; seda plekki on raske ära saada šo traipu ir grūti iztīrīt 3. pabeigt, tikt galā, tikt vaļā ∙ kui rukki ära saame, hakkame otra koristama kad pabeigsim rudzus, sāksim vākt miežus; saaks võlad kaelast ära! kaut dabūtu parādus nost no kakla! 4. saņemt, iegūt ∙ saan kuus oma kümme tuhat ära mēnesī saņemu savus desmit tūkstošus 5. sar zaudēt ∙ meeskond sai kahe punktiga ära komanda zaudēja ar diviem punktiem
`see pr {selle, seda, `neid} šis, tas ∙ see on minu poeg šis ir mans dēls; see kleit näeb kena välja šī kleita izskatās glīti; sel aastal togad; kaltsium ja selle ühendid kalcijs un tā savienojumi; tean temast seda ja teist šo to zinu par viņu ∆ kus sa sellega kur nu; kedagi kus see ja teine saatma sūtīt kādu pie visiem velniem
sirge b adj {sirge, sirget, sirgeid} 1. taisns ◦ küünalsirge taisns kā svece ∙ sirge metsasiht taisna meža stiga; ta ajas selja sirgeks viņš iztaisnoja muguru 2. gluds, līdzens ∙ isa silus ajalehe sirgeks tēvs nogludināja avīzi 3. taisns, tiešs ∙ sirge joonega inimene tiešs cilvēks 4. sar skaidrs ∙ seda asja me paari minutiga sirgeks ei räägi šo lietu mēs pāris minūtēs neizrunāsim ∆ sirgeks tegema pataisīt aukstu; sirgeks lööma (iztērēt) notriekt
tarkus s {tarkuse, tarkust, tarkusi} 1. (īpašība) gudrība ∙ tarkuse sümboliks peetakse öökulli par gudrības simbolu uzskata pūci 2. gudrība, atziņa, zināšanas ◦ raamatutarkus grāmatu gudrība; rahvatarkus tautas gudrība ∙ seda tarkust olen juba ammu kuulnud šo gudrību es jau sen esmu dzirdējis
tasuma v 1. maksāt, samaksāt ∙ pangaülekandega tasuma maksāt ar bankas pārskaitījumu; töö eest tasuma samaksāt par darbu; trahv tuleb tasuda kolme päeva jooksul sods jāsamaksā trīs dienu laikā 2. atmaksāt, atlīdzināt, kompensēt ∙ vaev on end ära tasunud pūles ir atmaksājušās 3. atmaksāt, atriebt ∙ headust kurjaga tasuma atmaksāt labu ar ļaunu 4. būt vērtam ∙ seda filmi tasub vaadata šo filmu ir vērts skatīties; sellest ei tasu rääkida par to nav jēgas runāt 5. vajadzēt ∙ tasub ainult korraks seisatada, juba sääseparv ründab vajag tikai uz brīdi apstāties, jau brūk virsū odu bars
veeretama v 1. velt, ripināt, ritināt ∙ meri veeretab laineid kaldale jūra veļ viļņus krastā; tuul veeretab prahti mööda tänavat vējš veļ gružus pa ielām; mehed veeretavad vaate vīri ripina mucas; hakklihast veeretati kotletid no maltās gaļas savēla kotletes; süüd kellegi peale veeretama uzvelt kādam vainu 2. griezt, grozīt ∙ loosiratast veeretama griezt izlozes ratu; ta eeretas kohmetult mütsi käes viņš samulsis grozīja rokās cepuri 3. risināt ∙ lõkke paistel veeretati jutte hommikuni ugunskura gaismā sarunas tika risinātas līdz rītam; seda küsimust oleme juba kaua veeretanud šo jautājumu mēs jau ilgi esam risinājuši
`tükk s {tüki, `tükki, `tükke} 1. gabals ◦ leivatükk maizes gabals; maatükk zemesgabals ∙ peegel läks kukkudes tuhandeks tükiks spogulis krītot saplīsa tūkstoš gabalos; ta müüs tüki metsa viņš pārdeva gabalu meža; ühes tükis voolitud kuju vienā gabalā veidots tēls; tundsin, kuidas tükk tõusis kurku jutu, kā kamols kāpa kaklā; elu on mitmes tükis paranenud dzīve daudzējādā ziņā ir kļuvusi labāka 2. (vienība) gabals ∙ mis ta tükist küsib? cik viņš prasa par gabalu?; neil on lapsi juba neli tükki bērni viņiem ir jau četri gabali 3. krietns, liels, ilgs ∙ kohtusime tüki aja pärast satikāmies pēc krietna laika; reisimine maksab hea tüki raha ceļošana maksā diezgan lielu naudu; otsin seda raamatut juba tükimat aega meklēju šo grāmatu jau ilgāku laiku 4. daudz, ievērojami, krietni ∙ see materjal on tüki soojapidavam šis materiāls daudz mazāk laiž cauri siltumu 5. mājasdarbs, uzdevums ∙ ta läks kooli õppimata tükkidega viņš aizgāja uz skolu, neizpildījis mājasdarbus; ta ei oska täna vene keele tükki viņš šodien nemāk krievu valodas gabalu 6. stiķis, gājiens, triks ∙ teame su tükke! zinām tavus gājienus! 7. sar gabals ◦ kassatükk kases gabals ∙ orkester mängis vägeva tüki orķestris spēlēja varenu gabalu ∆ kas või tükid taga lūst vai plīst; nii et tükid taga uz pilnu klapi; igas tükis visādā ziņā; täies tükis pilnībā; tükki küljest võtma neko neiztaisīt
külge harjutama (ieradumu) piesavināties, ieradināties ∙ ära harjuta endale seda halba kommet külge nepiesavinies šo slikto ieradumu
joonde adv kārtībā ∙ ta ajas selle asja joonde viņš nokārtoja šo lietu; peaasi, et tervis jälle joonde läheks galvenais, lai veselība būtu atkal kārtībā
üles kaevama 1. uzrakt ∙ osa tänavast oli üles kaevatud daļa ielas ir uzrakta; kaeva see maalapp üles ja kasvata seal juurvilja! uzroc šo zemes pleķīti un audzē tur dārzeņus! 2. izrakt ∙ külmade tulekul kaevatakse lillesibulad peenardelt üles iestājoties aukstumam, puķu sīpolus izrok no dobēm
alla kirjutama 1. parakstīt ∙ kokkuleppele alla kirjutama parakstīt vienošanos 2. parakstīties ∙ sellele seisukohale kirjutan kahe käega alla par šo viedokli es parakstos ar abām rokām
kogu b pr (kopums) viss ∙ kogu maja visa māja; kogu perekond visa ģimene; ta oli kogu selle aja vait viņš visu šo laiku klusēja; ta sikutas kogu jõust viņš vilka no visa spēka
`kohtama v {kohata, `kohtan} 1. satikt, sastapt ∙ ma pole seda inimest varem kohanud es neesmu šo cilvēku agrāk saticis; Saaremaal kohtab kadakat pea igal sammul Sāmsalā kadiķis ir sastopams gandrīz ik uz soļa 2. tikties ∙ poisid ja tüdrukud käivad pargis kohtamas puiši un meitenes dodas tikties parkā
kuigi|võrd adv 1. kaut cik, kaut kādā mērā ∙ tunned sa kuigivõrd seda ümbruskonda? vai tu kaut cik pazīsti šo apkaimi?; olen kuigivõrd õppinud läti keelt esmu nedaudz mācījies latviešu valodu 2. necik, ne īpaši ∙ üks pole teisest kuigivõrd parem viens nav necik labāks par citiem; see ei huvita mind kuigivõrd tas mani īpaši neinteresē; töö ei edenenud kuigivõrd darbs diez ko neveicās
käki|tegu s 1. klimpu gatavošana 2. pārn nieka lieta, bērnu spēlīte ∙ see maa maha käia on käkitegu noiet šo gabalu ir nieka lieta
liialt adv pārmērīgi, pārāk, pārlieku ∙ liialt magus pārāk salds; selle töö eest makstakse liialt vähe par šo darbu maksā pārāk maz
lähemalt adv tuvāk ∙ kose mühin kostab nüüd juba lähemalt ūdenskrituma šalkoņa skan jau tuvāk; mina seda meest lähemalt ei tunne es šo vīrieti tuvāk nepazīstu
ära magama 1. izgulēt, pārgulēt ∙ magame selle öö siin ära izgulēsim šo nakti te 2. izgulēt, sagulēt ∙ hommikuks oli ülikond ära magatud ja kortsus rītā uzvalks bija sagulēts un saburzīts 3. nogulēt, nospiest ∙ emis oli kaks põrsast ära maganud sivēnmāte bija nogulējusi divus sivēnus
maha matma 1. apbedīt, apglabāt ∙ leitud luud maeti maha atrastos kaulus apbedīja; mata see mõte maha aizmirsti šo domu 2. (zemē) aprakt ∙ koer matab kondi maha suns aprok kaulu
meenutama v 1. atcerēties, atminēties ∙ ta püüab aadressi meenutada viņš cenšas atcerēties adresi 2. atgādināt ∙ ära meenuta mulle enam seda lugu! neatgādini man vairs šo gadījumu! 3. atgādināt, līdzināties ∙ poiss meenutab oma vanaisa zēns atgādina savu vectēvu
naa|pidi adv tā, tādējādi ∙ olen seda asja kaalunud niipidi ja naapidi esmu šo lietu apsvēris šā un tā
välja nägema 1. redzēt uz ārpusi ∙ sellest aknast näeb ainult välja, sisse ei näe pa šo logu redz tikai uz ārpusi, uz iekšpusi neredz 2. izskatīties ∙ mantel näeb kulunud välja mētelis izskatās nodilis
piiksatama v iepīkstēties ∙ hiirepoeg piiksatas ehmunult pelēns nobijies iepīkstējās; ma ei julge sellest kellelegi piiksatada es neiedrošinos par šo lietu nevienam pat iepīkstēties
välja pinnima iztincināt, izdabūt, izvilkt ∙ pinnisime talt välja kõik, mida ta selle asja kohta teab izdabūjām no viņa visu, ko viņš par šo lietu zina
pooldama v atbalstīt, būt par ∙ parlamendi enamus pooldab seda presidendikandidaati parlamenta vairākums atbalsta šo prezidenta kandidātu
poole b adv (virziens) uz, uz kādu pusi ◦ kuhupoole kurp, uz kuru pusi; siiapoole šurp, uz šo pusi; sissepoole uz iekšu, uz iekšpusi; väljapoole uz āru, uz ārpusi; ülespoole augšup, uz augšu ∙ mõlemale poole treppi istutati lilli abpus kāpnēm iestādīja ziedus
pädev adj {pädeva, pädevat, pädevaid} kompetents ∙ ma pole pädev seda asja otsustama es neesmu kompetents lemt par šo lietu
pädevus s {pädevuse, pädevust, pädevusi} kompetence ◦ pädevusvaldkond kompetences joma ∙ nende meeste pädevuses pole kahtlust par šo vīru kompetenci nav šaubu; kohtu pädevus tiesas kompetence
järele pärima apvaicāties, iztaujāt, noskaidrot ∙ pärige järele, kas keegi on sellest mehest midagi kuulnud apvaicājieties, vai kāds ir par šo vīrieti kaut ko dzirdējis
riista|puu s 1. sar rīks, parikte ∙ ma ei oska seda riistapuud kasutada es nemāku šo parikti lietot 2. trauks ∙ tooks vett, aga riistapuud pole atnestu ūdeni, bet nav trauka
valmis saama tikt galā, paveikt ∙ selle tööga saab igaüks valmis ar šo darbu ikviens tiks galā
`sopp b s {sopi, `soppi, `soppe} 1. stūris, kakts, nostūris ◦ hingesopp dvēseles dziļumi ∙ tean seda maja viimse sopini pārzinu šo māju līdz pēdējam kaktiņam 2. līcis, joms, ieloks ∙ pilliroogu kasvanud sopid niedrēm aizauguši līči
spontaanselt adv spontāni ∙ ta kirjutas selle luuletuse spontaanselt viņš šo dzejoli uzrakstīja spontāni
sõdima v 1. karot ∙ sõditi isamaa eest karoja par tēvzemi 2. cīnīties ∙ selle plaani eest tasub sõdida par šo plānu ir vērts pacīnīties
ära sättima 1. nokārtot ∙ endise peremehega oleks andnud see asi ehk ära sättida ar iepriekšējo saimnieku varbūt izdotos šo lietu nokārtot 2. sar pielikties, sadzerties ∙ ta oli ennast õhtuks nii ära sättinud, et ei osanud kojugi minna līdz vakaram viņš bija tā pielicies, ka nemācēja pat mājās aiziet
tab`lett s {tableti, tab`letti, tab`lette} tablete ◦ aspiriinitablett aspirīna tablete ∙ võtsin sisse kaks tabletti iedzēru divas tabletes; neela see tablett alla norij šo tableti
tagasi|tee s atceļš, atpakaļceļš ∙ tagasiteel eksisime metsa ära atpakaļceļā apmaldījāmies mežā; siia majja tal tagasiteed enam pole uz šo māju viņam atpakaļceļa vairs nav
tahes adv jeb-, vienalga ∙ kes tahes jebkurš, vienalga kurš; kus tahes jebkur, vienalga kur; ostan selle maali mis tahes hinna eest pērku šo gleznu par jebkādu cenu
`teesklema v {teeselda, `teesklen} izlikties ∙ poisid teesklevad, et nad sellest asjast midagi ei tea zēni izliekas, ka viņi par šo lietu neko nezina
kõrvale toimetama 1. novākt, nokopt ∙ toimetage see ajakiri laste silma alt kõrvale novāciet šo žurnālu no bērnu acīm 2. piesavināties ∙ ta on kassast suurema summa kõrvale toimetanud viņš ir piesavinājies no kases lielāku summu 3. novākt, nonāvēt ∙ tunnistaja toimetati kõrvale liecinieku novāca
välja tõrjuma 1. izdzīt, izraidīt ∙ lapsed tõrjuti toast välja bērnus izraidīja no istabas; tõrju see mõte oma peast välja! izmet šo domu no galvas! 2. izspiest, aizstāt ∙ edukas ettevõte tõrjus konkurendid turult välja veiksmīgais uzņēmums izspieda konkurentus no tirgus; masinad tõrjusid käsitsi töö välja mašīnas aizstāja roku darbu
tüütu adj {tüütu, tüütut, tüütuid} 1. apnicīgs ∙ tüütu inimene apnicīgs cilvēks 2. apnicīgi ∙ tüütu on seda juttu päevast päeva kuulata ir apnicīgi klausīties šo stāstu no dienas dienā
vahe|mees s starpnieks ∙ ajan selle asja ilma vahemeesteta korda nokārtošu šo lietu bez starpniekiem
vahe|peal a adv 1. tikmēr, pa to laiku ∙ ma ei ole sind kaks aastat näinud, küll sa oled vahepeal muutunud es neesmu tevi divus gadus redzējis, tu gan esi pa šo laiku mainījies 2. pa vidu ∙ tõde on kuskil vahepeal patiesība ir kaut kur pa vidu
`valdama v {vallata, `valdan} 1. pārvaldīt, būt īpašniekam ∙ kes seda territooriumi valdab? kas pārvalda šo teritoriju?; ma ei valda sedavõrd informatsiooni, et võiksin otsustada man nav tik daudz informācijas, lai varētu izlemt 2. prast, zināt, pārvaldīt ∙ ta valdab vabalt saksa, inglise ja prantsuse keelt viņš brīvi runā vācu, angļu un franču valodā 3. pārņemt, piepildīt ∙ inimesi valdas hirm cilvēkus pārņēma bailes; südant valdab rõõm sirdi piepilda prieks 4. būt valdošajam, dominēt ∙ valdasid lõuna- ja edelatuuled valdošie bija dienvidu un dienvidrietumu vēji
viitsimine s {viitsimise, viitsimist, viitsimisi} vēlme ∙ mingit viitsimist pole seda tööd ette võtta nav nekādas vēlmes uzņemties šo darbu
kõrvale viskama atmest, atsacīties ∙ viskasin selle plaani kõrvale atmetu šo plānu
maha adv 1. (virziens) zemē, lejā ∙ ta viskas kivi käest maha viņš nometa akmeni zemē; roni hobuse seljast maha! kāp lejā no zirga!; ma kukkusin selili maha es nokritu uz muguras; õun kukkus puu otsast maha ābols nokrita no koka; udu langes maha nolaidās migla; astusime bussist maha izkāpām no autobusa 2. (virziens) zemē, augsnē ∙ kartuleid maha panema stādīt kartupeļus zemē; tulbisibulad pannakse maha sügisel tulpju sīpolus stāda zemē rudenī; surnud maeti maha mirušos apglabāja zemē 3. (virziens) nost ∙ müts maha! cepuri nost!; habet maha ajama nodzīt bārdu; poiss laskis püksid maha zēns nolaida bikses; puu laseb sügisel lehed maha koks rudenī nomet lapas; võta mantel maha novelc mēteli; maha sõda! nost ar karu! 4. no- ∙ magasin tervelt pool päeva maha es nogulēju pusi dienas; saun põles maani maha pirts nodega līdz pamatiem; niitsin eile heina maha vakar nopļāvu sienu; tempot maha võtma nomest tempu; ma olen haiguse ajal mitu kilo maha võtnud slimības laikā esmu nometis vairākus kilogramus; kirjutasin valemi tahvlilt maha norakstīju formulu no tāfeles; parem, kui me selle loo maha vaikime labāk, ja mēs šo stāstu noklusēsim 5. galā ∙ kirjanik sai maha uue romaaniga rakstnieks tika galā ar jauno romānu; naine sai priske poisslapsega maha sieviete piedzemdēja veselīgu puiku 6. iepakaļ ∙ ta ei jää sammugi maha viņš neatpaliek ne soli; sa oled elust maha jäänud tu esi atpalicis no dzīves
`arvama v {arvata, `arvan} 1. uzskatīt ∙ arvatakse, et ta hukkus uzskata, ka viņš gājis bojā; ta on enda arvates väga tähtis mees viņš uzskata sevi par ļoti svarīgu vīru; mis sa sellest ettepanekust arvad? ko tu domā par šo priekšlikumu?; arvad, et ma ei tea, kus sa olid? domā, ka es nezinu, kur tu biji? 2. minēt ∙ mis seal arvata, see on kindel ko tur minēt, tas ir droši; ma püüdsin arvata, mida ta mõtleb es centos uzminēt, ko viņš domā 3. iekļaut ∙ meeskonda arvatud jalgpallurid komandā iekļautie futbolisti 4. skaitīt ∙ volikiri kehtib aasta jooksul, arvates selle tegemise päevast pilnvara ir spēkā gadu no tās sastādīšanas dienas
asi s {asja, `asja, `asju} 1. lieta ◦ mänguasi rotaļlieta; maitseasi gaumes lieta; kriminaalasi krimināllieta ∙ igaüks peab oma asjad korras hoidma ikvienam jātur kārtībā savas lietas; asi on otsustatud lieta ir izlemta; milles on asi? kas par lietu?; on asju, millest ei räägita ir lietas, par kurām nerunā; ta püüdis kõike paremas valguses näidata viņš centās visu parādīt labākā gaismā; selle asjaga pole kiiret ar šo lietu nav steigas; ta läheb iga väikese asja pärast arsti juurde viņš katra nieka dēļ dodas pie ārsta; see on asi! tā ir lieta! 2. darīšana ∙ mis on temal asja, mis me teeme? kas viņam par daļu, ko mēs darām?; mul on keskuses asju ajada man ir darīšanas centrā ∆ asja ära ajama kaut kā derēt
kallal a adv 1. virsū, uzbrukumā ∙ nälg on kallal ir uzbrucis bads; temal on haigus kallal viņam ir uzbrukusi slimība 2. pie ∙ selle tööga saame hakkama, kui hoolega kallal olla ar šo darbu tiksim galā, ja darīsim to rūpīgi
kallis adj {`kalli, kallist, `kalleid} 1. dārgs ∙ kallis ülikond dārgs uzvalks; tootmine on väga kallis ražošana ir ļoti dārga; praegu on iga minut kallis patlaban katra minūte ir dārga 2. mīļš, dārgs ∙ kas sa ei oleks nii kallis ja ei laenaks mulle selle summa? esi tik mīļš, aizdod man šo summu!; kallid külalised dārgie viesi; oota mind, kallis! gaidi mani, dārgais! ∆ kalliks maksma minema sanākt dārgi maksāt
`kartma v {`karta, kardan} baidīties, bīties ∙ naine kartis hiiri sieviete baidījās no pelēm; ta kartis üksi koju minna viņš baidījās iet mājās viens; kardan oma tervise pärast es baidos par savu veselību; parem karta kui kahetseda labāk bīties nekā nožēlot; kardan, et ta ei tule selle ülesandega toime bīstos, ka viņš netiks ar šo uzdevumu galā; mõned kardavad igasuguseid uuendusi daži baidās no jebkādiem jauninājumiem; klaas ei karda happeid stikls nebaidās no skābēm
kauaks adv 1. ilgi, uz ilgu laiku ∙ ta jäi kauaks ära viņš ilgi bija projām; teda pole enam kauaks meie hulgas viņš vairs nebūs ilgi mūsu vidū; kauaks te külla tulite? uz cik ilgu laiku jūs ieradāties ciemos? 2. cik gan ilgi ∙ kauaks sellest rahast jätkub! cik gan ilgi ar šo naudu pietiks!
kirjutama v 1. rakstīt ∙ mees ei oska lugeda ega kirjutada vīrs neprot ne lasīt, ne rakstīt; poeg kirjutab, et elab hästi dēls raksta, ka viņš dzīvo labi; ta kirjutab parajasti väitekirja viņš patlaban raksta disertāciju; sellest sündmusest kirjutavad kõik ajalehed par šo notikumu raksta visi laikraksti 2. (reģistrēt) pārrakstīt, norakstīt ∙ peremees kirjutas talu poja nimele saimnieks pārrakstīja sētu uz dēla vārda; õnnetus tuli kirjutada juhuse arvele negadījums bija jānoraksta uz sagadīšanos 3. izrakstīt ∙ arst kirjutas rohtu ārsts izrakstīja zāles
korrutama v 1. reizināt ∙ üht arvu teisega korrutama reizināt vienu skaitli ar otru 2. atkārtot ∙ nõupidamisel korrutati ammu tuntud tõdesid apspriedē atkārtoja sen zināmas patiesības; sa korrutad seda lugu juba mitmendat korda tu jau kuro reizi atkārto šo stāstu 3. šķetināt ∙ kolmekordne korrutatud lõng trīskārši šķetināta dzija
kust adv no kurienes, kur ∙ kust sa tuled? no kurienes tu nāc?; abi tuli sealt, kust seda kõige vähem teati oodata palīdzība nāca no turienes, no kurienes to vismazāk zināja gaidīt; kust mina selle raha võtan? kur lai es to naudu ņemu?; kust sa selle raamatu ostsid? kur tu nopirki šo grāmatu?
käes a adv 1. rokā ∙ vastasel on trumbid käes pretiniekam rokā ir trumpji; tal on uus auto käes jaunā automašīna viņam ir rokā; tal on luba käes viņam rokā ir atļauja; kolm last käes, neljas tulemas trīs bērni rokā, ceturtais gaidāms; lahendus oli käes risinājums bija rokā 2. klāt ∙ aeg on käes, enam ei tohi viivitada laiks ir klāt, vairs nedrīkst kavēties; varsti on meil kõigil lõpp käes drīz mums visiem gals būs klāt; rahadega on kitsas käes ar naudām ir švaki 3. apgūts ∙ see töö on tal hästi käes viņš labi prot šo darbu; mehel mitu keelt vabalt käes vīrs brīvi pārvalda vairākas valodas 4. procesā
lugu s {`loo, lugu, lugusid} 1. stāsts, nostāsts ◦ armulugu mīlasstāsts; jahimehelugu mednieku stāsts ∙ ta rääkis lugusid tontidest viņš stāstīja spoku stāstus; tema lugusid on ajakirjades ilmunud viņa stāsti ir publicēti žurnālos 2. gadījums ∙ kurb lugu skumjš gadījums; ma ei tea sellest loost midagi es par šo gadījumu neko nezinu 3. (salikteņos) vēsture ◦ arhitektuurilugu arhitektūras vēsture; eellugu priekšvēsture; haiguslugu slimības vēsture 4. sar situācija, lieta ∙ rumal lugu muļķīga situācija; siis on hoopis teine lugu tad ir pavisam cita lieta; ma lihtsalt ei taha ja kogu lugu es vienkārši negribu un viss 5. sar gabals, skaņdarbs ◦ džässilugu džeza gabals ∙ orkester alustas uut lugu orķestris sāka jaunu gabalu 6. sar gabals, reize ∙ ta müüs tulpe, kroon lugu viņš pārdeva tulpes, krona gabalā ∆ lugu olema būt nozīmei; lugu on lauldud dziesmiņa nodziedāta; lugu pidama cienīt
`löök s {löögi, `lööki, `lööke} 1. sitiens, trieciens ◦ karistuslöök soda sitiens; saatuselöök likteņa trieciens ∙ jõuline löök spēcīgs sitiens; ta elas selle löögi mehiselt üle viņš vīrišķīgi pārcieta šo triecienu 2. vēziens, vēciens ◦ aerulöök aira vēziens; tiivalöök spārna vēziens 3. sar veiksme, panākumi ∙ tal pole tüdrukutega lööki viņam neveicas ar meitenēm
miski pr {millegi ~ miski, midagi ~ miskit, miskeid} 1. kaut kas ∙ miski teeb talle muret kaut kas sagādā viņam raizes 2. (noliegumā) nekas ∙ selle haiguse vastu ei aita miski pret šo slimību nekas nelīdz; ta ei paistnud millegagi silma viņš ne ar ko neizcēlās 3. sar kaut kāds ∙ anna miski kauss, kuhu suppi panna iedod kādu bļodu, kur ieliet zupu 4. sar (noliegumā) nekāds ∙ teda ei peata miski vägi nekāds spēks viņu neapturēs 5. sar apmēram, kaut kur ∙ ta võib midagi sada kilo kaaluda viņš var svērt apmēram simt kilogramu
`mõõtma v {`mõõta, mõõdan} 1. mērīt ∙ pikkust mõõtma mērīt garumu; palavikku mõõtma mērīt temperatūru; joonlauaga mõõtma mērīt ar lineālu; kaugust mõõdetakse kilomeetrites attālumu mēra kilometros; inimesi ei saa mõõta sama mõõdupuuga cilvēkus nevar mērīt ar vienu mēru 2. iemērīt, iedot ∙ ta mõõtis liitri piima viņš iemērīja litru piena; ta mõõtis pullile vitsaga mööda külgi viņš sadeva bullim ar rīksti pa sāniem 3. mērot ∙ olen seda teed küllalt mõõtnud esmu šo ceļu diezgan mērojis 4. (vērtējoši) nomērīt, aplūkot ∙ ta mõõtis meid kahtlustava pilguga viņš nomērīja mūs ar aizdomu pilnu skatienu
mägi s {`mäe, mäge, mägesid} kalns ∙ järsk mägi stāvs kalns; mäkke tõusma kāpt kalnā; mäest alla laskuma laisties lejā no kalna; tee viib mäkke ceļš ved kalnā; sel teemal on terve mägi raamatuid kirjutatud par šo tēmu ir sarakstīts vesels kalns grāmatu; elu läheb mäkke dzīve iet uz augšu ∆ mägede taga aiz kalniem; mägesid liigutama gāzt kalnus
üle mängima 1. (tēlojot) pārspīlēt ∙ ta on loomulik igas rollis, ei mängi kunagi üle viņš ir dabisks ikvienā lomā, nekad nepārspīlē 2. sar apspēlēt, pieveikt ∙ seda meeskonda me üle mängida ei suutnud apspēlēt šo komandu mēs nespējām
naksti a adv 1. ar knakšķi, ar knikšķi ∙ ta surus purgi kaane naksti kinni viņš ar knakšķi aizspieda ciet burkas vāku 2. acumirklī, vienā rāvienā ∙ selle asja korraldame naksti ära nokārtosim šo lietu vienā acumirklī
peale passima pieskatīt, uzpasēt ∙ peaks peale passima, kuhu ta pileti ostab vajadzētu uzpasēt, uz kurieni viņš pērk biļeti; passige peale, selle inimesega võib pahandust tulla uzpasējiet, ar šo cilvēku var sanākt nepatikšanas
pealt c pop 1. no ∙ võtsin teki voodi pealt noņēmu segu no gultas; tulen praegu turu pealt pašlaik nāku no tirgus; tulin selle töö pealt ära aizgāju no tā darba; ta aeti une pealt üles viņu pamodināja no miega; poiss on ülesande teiste pealt maha kirjutanud zēns ir norakstījis uzdevumu no citiem 2. uz ∙ särk oli selja pealt märg krekls uz muguras bija slapjš; ostsin selle nurga pealt poest nopirku to veikalā uz stūra 3. no attāluma, attālumā, pa ∙ mõne sammu pealt oli võimatu mööda tulistada no dažu soļu attāluma bija neiespējami nošaut garām; seda võis juba tüki maa pealt näha to varēja redzēt jau pa lielu gabalu 4. par ∙ ta teenis selle tehingu pealt kenakese summa viņš nopelnīja par šo darījumu glītu summiņu; mis praegu piimaliitri pealt makstakse? cik pašlaik maksā litrs piena? 5. vidū, laikā ∙ sõidu pealt ei tohi trammist maha hüpata brauciena laikā nedrīkst lēkt ārā no tramvaja 6. (par precizitāti) līdz ∙ ta tasus võla sendi pealt viņš samaksāja parādu līdz pēdējam centam
regist`reerima v {regist`reerida, registreerin} reģistrēt ∙ tööbörsil registreeritakse töötuid darba biržā reģistrē bezdarbniekus; kõik aparaadid seda kiirgust ei registreeri visi aparāti šo starojumu nereģistrē; meid registreeritakse kolmapäeval mūs sareģistrēs trešdien
selge adj {selge, selget, selgeid} 1. skaidrs ◦ päevselge skaidrs kā diena ∙ selge käekiri skaidrs rokraksts; selge mõistus skaidrs prāts; selge pilt skaidra bilde; ta ärkas hommikul täiesti selge peaga viņš pamodās no rīta ar pilnīgi skaidru galvu; tee mulle see asi selgeks izskaidro man šo lietu; laps õppis suvel ujumise selgeks bērns vasarā iemācījās peldēt; nagu välk selgest taevast kā zibens no skaidrām debesīm; ehted on selgest kullast rotas ir no tīra zelta 2. skaidrs, dzidrs ∙ kaevus on selge puhas vesi akā ir dzidrs, tīrs ūdens