[ETLV] Estonian-Latvian Dictionary


Query: in

Sama päring läti-eesti sõnaraamatus

?! Küsitud kujul või valitud artikli osast otsitut ei leitud, kasutan laiendatud otsingut.
Leitud 123 artiklit, väljastan 100

algselt adv sākotnēji ei ole teada, mis see sõna algselt tähendas nav zināms, ko šis vārds sākotnēji nozīmējis
andestus s {andestuse, andestust, andestusi} piedošana patul ja kuritööl ei ole andestust grēkam un noziegumam nav piedošanas
tagasi andma 1. atgriezt, atdot ta laenab ja tagasi enam ei anna viņš aizņemas un vairs neatdod; toit andis haigele jõu tagasi ēdiens atgrieza slimniekam spēku 2. (par naudas atlikumu) izdot kas teil parajat raha ei ole, ma ei saa teile tagasi anda vai jums nav precīzas naudas, es nevaru jums izdot
aru a s {aru, aru, arusid} 1. prāts, saprāts terase aruga inimene cilvēks ar asu prātu; kas ta on aru kaotanud? vai viņš ir zaudējis prātu?; tee siis oma aru järgi dari tad pēc sava prāta; minu arust manuprāt 2. skaidrojums, padoms naine hakkas mehelt aru pärima sieva sāka prasīt vīra paskaidrojumu; nüüd mehel aru käes: see oli metsavaim nu vīram padoms rokā: tas bija meža gars aru peast võtma atņemt prātu; aru pähe panema vest pie prāta; aru pähe võtma nākt pie prāta; arust ära sajucis prātā, jucis; ei ole otsa ega aru nav ne gala, ne malas; enesele aru andma apzināties
asja|tundja s lietpratējs, speciālists tehnika asjatundja tehnikas lietpratējs; ma ei ole sel alal asjatundja es neesmu speciālists šajā jomā
ega a adv 1. vai, vai tik ega sa ei ole sellest kuulnud? vai tu neesi par to dzirdējis? 2. (noliegumā) jau, taču ega ta tule viņš jau nenāks; ega see paha mõte ole tā taču nav slikta doma; raske oli, aga ega ma kurda bija grūti, bet es jau nesūdzos; ega sa ei karda? tu taču nebaidies?
ega b knj ne, nedz, ne arī sellist raha pole ei sul ega mul tādas naudas nav ne tev, ne man; siin ei ole ühtegi puud ega põõsast te nav neviena koka, ne krūma; tal pole isa, ema ega muid lähemaid omakseid viņam nav ne tēva, ne mātes, ne arī citu tuvāku radinieku; isa ei tulnud ega tulnud tēvs nenāca un nenāca
ei c (nolieguma partikula) ne- ei ole nav; ma ei tee seda es to nedarīšu; inimene ei ela ainult leivast cilvēks nedzīvo tikai no maizes
enam a adj {enama, enamat, enamaid} 1. vairāk enam kui sõber vairāk nekā draugs; enamale ma ei pretendeerigi uz kaut ko vairāk es nemaz nepretendēju 2. pārāks, labāks ta ei ole teistest enam viņš nav pārāks par citiem
`hais s {haisu, `haisu, `haise} smaka higihais sviedru smaka; kõrbehais sviluma smaka ei ole haisugi nav ne smakas; haisu ninasse saama (uzzināt) saost
häälestama v 1. skaņot kitarr tuleb ümber häälestada ģitāra jāpārskaņo; mandoliin on häälestamata mandolīna nav noskaņota 2. veidot noskaņu, noskaņot pessimistlikult häälestatud inimesed pesimistiski noskaņoti cilvēki; mahe valgus häälestas puhkuseks maiga gaisma noskaņoja uz atpūtu 3. noregulēt, noskaņot automaattreipinki häälestama noregulēt automātisko virpu; raadiovastuvõtja ei ole täpselt häälestatud radiouztvērējs nav precīzi noskaņots
ime|rohi s brīnumzāles vähi vastu ei ole imerohtu brīnumzāļu pret vēzi nav
ise|enese pr sevis-, paša- iseenese üle naerma smieties pašam par sevi; ta mõtleb ainult iseendale viņš domā tikai pats par sevi; iseenese lõbuks savam priekam; neil ei ole usku iseendasse viņiem nav ticības sev pašiem
juhus`lik adj {juhusliku, juhus`likku, juhus`likke} 1. nejaušs, gadījuma- juhuslik sündmus nejaušs notikums; juhuslik töö gadījuma darbs 2. nejauši see ei ole juhuslik, et need taimed on hakanud just siin kasvama tas nav nejauši, ka šie augi sākuši augt tieši te
just adv 1. tieši, taisni just täna ei ole mul autot tieši šodien man nav mašīnas; just nimelt tieši tā; just praegu tieši tagad 2. tieši, tikko päike oli just tõusnud saule tikko bija uzlēkusi 3. gluži seda just öelda ei saaks to gluži nevarētu teikt
jutu|mees s stāstnieks, runātājs ta ei ole suurem jutumees viņš nav liels runātājs
juurest a adv tuvumā kui juurest ei leia, otsi kaugemalt ja tuvumā neatrodi, meklē tālāk; juurest vaadatuna ei ole see nii ilus kui eemalt paistab tuvumā skatoties, tas nav tik skaists, kā pa gabalu šķiet
jõu|kohane adj pa spēkam esošs, pieejams see ei ole mulle jõukohane tas man nav pa spēkam
jõustama v piešķirt likuma spēku, apstiprināt, sankcionēt seadust ei ole veel jõustatud likums vēl nav apstiprināts
järje|kindlus s konsekvence, pastāvība tema arutlustes ei ole järjekindlust viņa spriedelējumos nav konsekvences
karva|võrd[ki] adv par matu, par mata tiesu karvavõrd puudus, et oleksin kukkunud mata tiesas pietrūka, lai es būtu nokritis; olukord ei ole karvavõrdki muutunud situācija nav mainījusies ne par matu
kasvu|pind s 1. (audzēšanas) platība suurendati taliviljade kasvupinda palielināja ziemāju platības 2. augsne kartulile soodne kasvupind kartupeļiem labvēlīga augsne 3. pamats, atbalsts niisugusel teoorial ei ole kasvupinda šādai teorijai nav pamata
keelatu adj {keelatu, keelatut, keelatuid} aizliegts ma ei ole midagi keelatut teinud es neesmu darījis neko aizliegtu
läbi keema izvārīties liha ei ole veel korralikult läbi keenud gaļa vēl nav kārtīgi izvārījusies
kibe|kiire a s liela steiga selle tööga ei ole kibekiiret šis darbs nav ļoti steidzams
kohane adj {kohase, kohast, kohaseid} 1. piemērots, atbilstošs ta otsib kohast ettekäänet viņš meklē piemērotu iemeslu; see ei ole minu maitse kohane tas nav atbilstošs manai gaumei 2. vietā siinkohal on kohane peatuda veel ühel asjaolul šeit būtu vietā pakavēties pie vēl kāda apstākļa
`koht s {koha, `kohta, `kohti} 1. vieta seda kohta ei ole kaardile märgitud šī vieta nav atzīmēta kartē; avalikud kohad publiskas vietas; kas see koht on vaba? vai šī vieta ir brīva?; valus koht sāpīga vieta; ma tunnen suurepäraselt tema nõrku kohti es lieliski pārzinu viņa vājās vietas; ta luges kirjast paar kohta ette viņš nolasīja dažas vietas no vēstules 2. amats, vieta ta töötab juhtival kohal viņš strādā vadošā amatā; talle öeldi koht üles viņam uzteica vietu 3. vieta, pozīcija auhinnalised kohad godalgotas vietas 4. saimniecība koha päris vanem poeg saimniecību mantoja vecākais dēls omal kohal olema būt savā vietā; mingi koha pealt no kāda viedokļa; tühi koht tukša vieta; tühjalt kohalt no tukšas vietas
`kool s {kooli, `kooli, `koole} skola üheksa­klassi­line kool deviņklašu skola; koolis õpetajana töötama strādāt skolā par skolotāju; kool asub lähedal skola atrodas tuvu; pühapäeval ei ole kooli svētdien skolas nav; kool lahutati kirikust skola tika šķirta no baznīcas; see andis temale kõva kooli tas viņam deva pamatīgu skolu
`kord a s {korra, `korda, `kordi} 1. reize mind võeti iga kord lahkesti vastu mani katru reizi laipni uzņēma; kord nädalas reizi nedēļā; ma ei ole kordagi tööle hilinenud es ne reizi neesmu nokavējis darbu; mis niisugusel korral teha? ko šādā reizē darīt?; neli korda suurem četras reizes lielāks; poiss jooksis kolm korda ümber maja zēns trīsreiz apskrēja ap māju; seitse korda üheksa septiņreiz deviņi 2. kārta kelle kord on täna lõunasööki valmistada? kā kārta ir gatavot pusdienas šodien?; nad ootasid kannatlikult oma korda viņi pacietīgi gaidīja savu kārtu
kui b knj 1.  mees oli tugev kui karu vīrs bija stiprs kā lācis; meri oli sile kui peegel jūra bija gluda kā spogulis; töö on niisama hästi kui lõpetatud darbs bija tikpat kā pabeigts; ilm polegi nii külm, kui naabrid rääkisid laiks nav tik auksts, kā kaimiņi stāstīja; ta ei pannud tähelegi, kui isa tuppa astus viņš pat nepamanīja, kā tēvs ienāca istabā; tema kui matemaatik armastab täpsust viņš kā matemātiķis mīl precizitāti 2. cik mul ei ole niipalju raha, kui see ülikond maksab man nav tik daudz naudas, cik šis uzvalks maksā 3. nekā ta on noorem kui mina viņš ir jaunāks nekā es; ilm tundub soojem kui hommikul laiks šķiet siltāks nekā no rīta; ülesanne osutus raskemaks, kui oletasime uzdevums izrādījās grūtāks, nekā uzskatījām; sa tegid ikkagi teisiti, kui ema õpetas tu tomēr darīji citādi, nekā māte mācīja 4. it kā oli, kui viibiksime unenäos bija tā, it kā mēs atrastos sapnī 5. kad uinusin alles siis, kui väljas hakkas valgeks minema iemigu tikai tad, kad ārā sāka kļūt gaišs; kui ma töö lõpetan, siis ajame veidi juttu kad es pabeigšu darbu, tad mazliet parunāsim; ma mäletan veel aega, kui siin olid põllud es vēl atceros laiku, kad šeit bija lauki 6. ja kui homme sajab, siis me jõele ei lähe ja rītdien līs, tad mēs uz upi neiesim; kui võimalik, jätaksin sinna minemata ja iespējams, es turp nedotos; kui mitte, siis mitte ja ne, tad ne; poisse oli kolm, kui mitte rohkem zēni bija trīs, ja ne vairāk 7. kaut kui homseks vihm üle jääks! kaut rīt lietus pārietu! 8. gan ta valvas haiget ööd kui päevad viņš pieskatīja slimnieku gan nakti, gan dienu
kui|võrd b knj 1. jo, tā kā ma ei oska sulle nõu anda, kuivõrd ei tunne kõiki asjaolusid es neprotu tev dot padomu, jo nepārzinu visus apstākļus; kuivõrd teha on nii palju, ei tohi me enam aega kaotada tā kā darāmā ir tik daudz, mēs vairs nedrīkstam zaudēt laiku 2.  see on mitte niivõrd etiketi, kuivõrd taktitunde küsimus tas ir ne tik daudz etiķetes, kā takta izjūtas jautājums; ta ei ole niivõrd pahatahtlik, kuivõrd mõtlematu viņš ir ne tik daudz ļaunprātīgs, kā neapdomīgs
kupatama a v apvārīt kõiki seeni ei ole vaja kupatada visas sēnes nav jāapvāra
kusagil adv kaut kur kusagil metsas kaut kur mežā; me oleme kusagil kohtunud mēs esam kaut kur tikušies; teda ei ole kusagil viņa nav nekur
`kuum a s {kuuma, `kuuma, `kuumi} karstums kuumalaine karstuma vilnis saunas kuuma käes läks selg paremaks pirts karstumā mugurai kļuva labāk; suvised kuumad on veel ees vasaras karstums vēl ir priekšā ei ole kuuma ega külma nav ne silts, ne auksts
`kõlkuma v {`kõlkuda, kõlgun} 1. šūpoties ukse kohal kõlkus latern virs durvīm šūpojās laterna 2. svārstīties vee hind kõigub Eestis kordades ūdens cena Igaunijā svārstās vairākas reizes 3. sar mētāties, maisīties mis sa siin kõlgud, hakka juba astuma! ko tu te mētājies, sāc jau iet!; kui teda ei ole vaja, kõlgub ta sul alati jalus kad viņš nav vajadzīgs, viņš vienmēr maisās tev pa kājām
`kõrv s {kõrva, `kõrva, `kõrvu} 1. auss kõrvu liigutama kustināt ausis; koer ajas kõrvad kikki suns saspicēja ausis; see jutt pole sinu kõrvade jaoks šī saruna nav tavām ausīm; ta läks kõrvuni punaseks viņš nosarka līdz ausīm; laskis läkiläki kõrvad alla viņš nolaida ausaines ausis 2. dzirde tal ei ole muusikalist kõrva viņam nav muzikālās dzirdes 3. osa murdunud kõrvaga savikruus māla krūze ar nolūzušu osu kõrva taha panema likt aiz auss; kõrvu kikki ajama spicēt ausis; kõrvu lahti hoidma turēt ausis vaļā; kõrvust mööda laskma laist gar ausīm; nahka üle kõrvade tõmbama vilkt ādu pār acīm; ühest kõrvast sisse ja teisest välja pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā
kõrval b pop 1. blakus, pie tee kõrval on metsasalu blakus ceļam ir meža puduris; lauda kõrval on kuur blakus kūtij ir šķūnis; ta oli päev päeva kõrval ametis viņš dienu no dienas bija savā amatā; õlg õla kõrval plecu pie pleca 2. blakus, līdzās minu töö ei ole sinu oma kõrval midagi mans darbs līdzās tavam nav nekas; mis sina tema kõrval ka oled kas gan tu esi līdzās viņam 3. līdztekus pedagoogitöö kõrval tegeles ta sordiaretusega līdztekus pedagoga darbam viņš nodarbojās ar selekcionēšanu
käest b pop no, no rokām me ei saa seda sinu käest vastu võtta es nevaru no tevis to pieņemt; laenasin sõbra käest kolm eurot aizņēmos no drauga trīs eiro; ostsin lapse käest kimbu lilli nopirku no bērna puķu pušķi; minu käest ei ole sul pääsu no manis tev neaizbēgt; tule ära päikese käest! nāc projām no saules!; käsk tuli keisri käest pavēle nāca no ķeizara; ta tuli minu käest abi küsima viņš nāca prasīt man palīdzību; tal õnnestus valvurite käest põgeneda viņam izdevās aizbēgt no sargiem
käima v {käia, käin} 1. iet jalgsi käima iet kājām; ära nii kiiresti käi! neej tik ātri!; leek käis kõrgele liesmas gāja augstu; koolis käima iet skolā; kell käib täpselt pulkstenis iet precīzi; ta käib ässaga viņš iet ar dūzi; üle jõe käib rippsild pār upi iet piekaramais tilts; armastus käib kõhu kaudu mīlestība iet caur vēderu; käivad mängu viimased minutid rit spēles pēdējās minūtes; see käib mul üle jõu tas ir pāri maniem spēkiem; laev käib plaani järgi kuģis kursē pēc plāna 2. staigāt ta käib mööda tuba viņš staigā pa istabu; käib nagu kass ümber palava pudru staigā kā kaķis ap karstu putras katlu; poiss käis kulunud pintsakus zēns staigāja nodilušā žaketē 3. nākt aeg-ajalt käivad valuhood laiku pa laikam uznāk sāpju lēkmes; haigel hakkasid krambid käima slimniekam uznāca krampji; talle käib kolm ajalehte viņam pienāk trīs laikraksti 4. būt, apmeklēt me käisime kontserdil mēs bijām koncertā; ta käis möödunud nädalal Tallinas pagājušajā nedēļā viņš apmeklēja Tallinu; käisime puhkuse ajal Ungaris atvaļinājuma laikā bijām Ungārijā; sadamas käib sageli välismaa laevu ostu bieži apmeklē ārvalstu kuģi 5. darboties, strādāt arvuti käib dators strādā; auto läks käima automašīna iedarbojās; elektrijaam peab aasta lõpuks käima minema elektrostacijai jāsāk darbs gada beigās; ma panen kohvivee käima es uzlikšu ūdeni kafijai; restorani käima panema uzsākt restorāna darbību 6. notikt, norisināties töö käib hommikust õhtuni darbs notiek no rīta līdz vakaram; läbirääkimised on käimas notiek pārrunas; ajakirjas käis äge diskussioon laikrakstā norisinājās asa diskusija 7. derēt, būt piemērotam kui kohvi ei ole, käib tee ka ja nav kafijas, derēs arī tēja 8. piederēt, ietilpt see käib tema ametikohustuste hulka tas pieder pie viņa amata pienākumiem 9. attiekties see korraldus meie kohta ei käi šis rīkojums uz mums neattiecas 10. rūgt õlu käima alus sāka rūgt 11. saieties ta käis ühe blondi tütarlapsega viņš sagājās ar kādu blondu meiteni 12. ietekmēt, iedarboties see töö käib tervisele šis darbs ietekmē veselību 13. atskanēt käis vabrikuvile atskanēja fabrikas svilpe; käisid mõned paugud atskanēja daži būkšķi 14. būt aizveramam, būt aizdarāmam uks käib lukku durvis ir slēdzamas; mantel käis eest haakidega kinni mētelis bija priekšpusē aizdarāms ar āķīšiem 15. sar rīkoties tuleb põhikirja järgi käia jārīkojas pēc statūtiem käia laskma dot vaļā
läbi küpsema izcepties liha ei ole veel läbi küpsenud gaļa vēl nav izcepusies
küsima v 1. jautāt, vaicāt ta küsis sinult midagi viņš tev kaut ko jautāja; ei ole kedagi, kellelt seda küsida nav neviena, kam to pavaicāt; temalt küsiti palju, ja kõigele tuli vastata viņam daudz vaicāja, un uz visu bija jāatbild 2. lūgt laenu küsima lūgt aizdevumu; ta küsis isalt raha viņš lūdza tēvam naudu 3. prasīt haige küsis juua slimnieks prasīja dzert; seesuguse kauba eest võib head hinda küsida par tādu preci var prasīt labu cenu; kõht küsib süüa vēders prasa ēst 4. rūpēt kirglik kalamees ei küsi ilmast kaislīgam makšķerniekam laika apstākļi nerūp
lahendus s {lahenduse, lahendust, lahendusi} 1. risinājums hädalahendus ārkārtas risinājums probleemile lahendust otsima meklēt problēmas risinājumu; see lahendus ei ole parim šis risinājums nav labākais 2. atrisinājums õige lahendus pareizs atrisinājums 3. tehn izlāde kaarlahendus lokizlāde välk on vastasmärgiliste laengute lahendus zibens ir pretēji lādētu lādiņu izlāde
levi s {levi, levi, levisid} 1. izplatība, izplatīšanās 2. raidīšana, apraide raadiolainete levi radioviļņu pārraidīšana 3. pārklājums, uztveršanas zona telefonil ei ole levi telefonam nav uztveršanas zonas
ligidane a s {ligidase, ligidast, ligidasi} tuvinieks tal ei ole ühtki ligidast viņam nav neviena tuvinieka
liikvel adv 1. kustībā kuulujutud on liikvel klīst baumas 2. apgrozībā need mündid ei ole enam liikvel šīs monētas vairs nav apgrozībā
`liin s {liini, `liini, `liine} 1. līnija tuleliin ugunslīnija; trammiliin tramvaja līnija; telefoni­liin telefona līnija aiapostid ei ole liinis sētas stabi nav vienā līnijā; oma liinist kinni pidama ieturēt savu līniju; lennufirma avas uue liini aviokompānija atklāja jaunu līniju; meil pole elektrit, torm on liini rikkunud mums nav elektrības, vētra ir sabojājusi līniju; vabrikus lasti käiku uus liin fabrikā palaida jaunu līniju; sugulus ema liinis radniecība pa mātes līniju 2. līne tõud, trossid ja liinid tauvas, troses un līnes
`lust s {lusti, `lusti, `luste} 1. prieks, jautrība, luste lust vaadata, kuidas töö edeneb prieks skatīties, kā darbs sokas; lusti lööma lustēties 2. patika, vēlme, luste ei ole lusti sinuga vaielda negribas ar tevi strīdēties
`lõhn s {lõhna, `lõhna, `lõhnu} 1. smarža, smaka sügiselõhn rudens smarža; vaigulõhn sveķu smarža köögist tuleb kohvi lõhna no virtuves nāk kafijas smarža; nina on kinni, lõhna ei tunne deguns ir ciet, nejūt smaržu; tehingul oli raha lõhn juures darījums oda pēc naudas 2. (daudzskaitlī) alkohola smaka kui lõhnad juures, ära rooli taha istu ja esi iedzēris, pie stūres nesēdies ei ole lõhnagi nav ne smakas; lõhna ninna saama uzost; mitte lõhnalegi laskma nelaist ne tuvumā
läbi|minek s 1. iziešana cauri metsast läbiminek iešana caur mežu 2. ieskriešana ei ole enam aega kodunt läbiminekuks vairs nav laika ieskriet mājās
lähi`kond s {lähikonna, lähi`konda, lähi`kondi} 1. tuvākā apkārtne, tuvums lähikonnas ei ole ühtki järve tuvākajā apkārtnē nav neviena ezera 2. apkārtējie, pietuvinātas personas, tuvo personu loks keegi tema lähikonnast kāds no viņam tuvo personu loka
mahti adv iespēja, laiks, vaļa ma pole saanud mahti kirjutada man nav bijusi iespēja rakstīt; ei ole mahti lugeda nav laika lasīt; anna mulle mahti mõelda ļauj man padomāt
maksev p {maksva, maksvat, maksvaid} derīgs, spēkā esošs see dokument ei ole maksev šis dokuments nav derīgs
`maksma v {`maksta, maksan} 1. (norēķināties) maksāt sularahas maksma maksāt skaidrā naudā; maksime arve samaksājām rēķinu 2. (būt vērtam) maksāt, izmaksāt mis tomatid maksavad? cik maksā tomāti?; paljas lubadus ei maksa midagi pliks solījums neko nemaksā; selline lohakus võib talle töökoha maksta tāda nolaidība var viņam maksāt darbavietu 3. vajadzēt, būt vērtam selle saab ära parandada, ei maksa uut osta to var salabot, nevajag pirkt jaunu; ei maksa asjatult riskida nevajag veltīgi riskēt 4. būt spēkā, būt derīgam millal uus seadus maksma hakkab? kad jaunais likums stāsies spēkā?; ta on kõva korra maksma pannud viņš ir iedibinājis stingru kārtību; ilma allkirja ja pitsatita ei ole dokument maksev bez paraksta un zīmoga dokuments nav derīgs maksku mis maksab lai maksā ko maksādams
meelest pop -prāt, pēc domām tema meelest viņaprāt; minu meelest ei ole sul õigus manuprāt, tev nav taisnība
meelt|mööda adv pa prātam ei ole võimalik igaühele meeltmööda olla nav iespējams būt visiem pa prātam
`mõhk s {mõhu, `mõhku, `mõhke} druska, kripatiņa, nieks tütar ei ole mitte üks mõhk ema moodi meita nav ne druskas līdzīga mātei; ta ei mäleta mõhkugi viņš nenieka neatceras
mõõdetav p {mõõdetava, mõõdetavat, mõõdetavaid} mērāms, izmērāms kõik ei ole rahaga mõõdetav viss nav naudā izmērāms
mängu|ruum s 1. rotaļu telpa lasteaia mänguruumid bērnudārza rotaļu telpas 2. pārn vieta manevrēšanai selles projektis ei ole mul mänguruumi šajā projektā man nav vietas manevrēšanai
`määr a s {määra, `määra, `määri} 1. mērs, apmērs, daudzums mõningal määral kaut kādā mērā; olulisel määral būtiskā mērā; pole nõutaval määral ravimeid zāļu nav vajadzīgajā daudzumā; tervis oleneb suurel määral eluviisist veselība lielā mērā ir atkarīga no dzīvesveida; seadmete kulumise määr iekārtu nolietojuma pakāpe 2. mērs, likme, limits intressimäär procentu likme; vanusemäär vecuma limits uued autoritasu määrad jaunas autoratlīdzības likmes; karistuse kõrgeim määr on surmanuhtlus nāvessods ir augstākais soda mērs 3. mērs, robeža ta kannatuste määr sai täis viņa ciešanu mērs bija pilns; tööl ei ole otsa ega määra darbam nav ne gala, ne malas
määraja s {määraja, määrajat, määrajaid} 1. noteicējs, lēmējs mina ei ole neis asjus määraja es neesmu noteicējs šajās lietās 2. (rokasgrāmata) noteicējs taimemääraja augu noteicējs 3. (aparāts) noteicējs niiskusemääraja mitruma noteicējs
nagistama v 1. knakšķināt, skribināties, kraukšķināt hiired nagistavad põranda all peles skribinās zem grīdas 2. ķildoties me ei ole kunagi nagistanud mēs nekad neesam ķildojušies
nakkus|ohtlik adj infekciozs, lipīgs nakkusohtlikud puugid infekciozas ērces; haigus ei ole üldjuhul nakkusohtlik parasti slimība nav lipīga
need pr {nende, `neid} šie, tie need on minu kodu väravad šie ir manas mājas vārti; need ei ole minu mõtted tās nav manas domas
nime|pidi adv 1. vārdā, pēc vārda, pēc nosaukuma keegi hüüdis mind nimepidi kāds sauca mani vārdā; nimepidi tuttavad kohad, aga käinud ma seal ei ole pēc nosaukuma pazīstamas vietas, bet bijis es tur neesmu 2. formāli, vārda pēc ta on olnud oma lastele ainult nimepidi isaks viņš tikai formāli ir bijis tēvs saviem bērniem
normaalne adj {normaalse, normaalset, normaalseid} normāls normaalne inimene normāls cilvēks; normaalne kehatemperatuur normāla ķermeņa temperatūra; olukord ei ole normaalne stāvoklis nav normāls
nõudmine s {nõudmise, nõudmist, nõudmisi} 1. prasība poliitilised nõudmised politiskas prasības; nõudmisi rahuldama apmierināt prasības 2. pieprasījums nõudmiseni hoius pieprasījuma noguldījums; nõudmiseni saadetis sūtījums uz pieprasījumu; selle kauba järele ei ole nõudmist pēc šīs preces nav pieprasījuma
nädala|päev s 1. nedēļas diena nädalapäevade nimetused nedēļas dienu nosaukumi 2. (daudzskaitlī) apmēram nedēļa ma ei ole teda nädalapäevad näinud es viņu nedēļu neesmu redzējis
olema v {`olla, olen} būt ma mõtlen, järelikult ma olen es domāju, tātad esmu; vanaisa ei ole enam vectēva vairs nav; lapsed on toas bērni ir istabā; praegu on talv pašlaik ir ziema; mul on hirm man ir bail; mul on hea olla man ir labi; mis sul viga on? kas tev kaiš?; olen tööl esmu darbā; raha pole ollagi naudas nav nemaz; eks ole? vai ne?; olgu siis nii lai būtu tā; ma olen töö lõpetanud es esmu beidzis darbu; siis oli ta juba surnud tad viņš bija jau miris; me oleksime läinud mēs būtu gājuši
omane b adj {omase, omast, omaseid} 1. raksturīgs, piemītošs ajastuomane laikmetam raksturīgs kunstnikule omane stiil māksliniekam raksturīgais stils; sõna niisugune kasutus ei ole eesti keelele omane tāds vārda lietojums igauņu valodai nav raksturīgs 2. tuvs, pazīstams, savs siin on kõik nii omane nagu kodus te viss ir tik tuvs kā mājās; südamele omane keel sirdij tuva valoda
oma|tahtsi adv labprātīgi, pēc paša vēlēšanās seda tööd ei ole ta omatahtsi ette võtnud šo darbu viņš nav uzņēmies labprātīgi
ostetav p {ostetava, ostetavat, ostetavaid} 1. pērkams, pirkts kõik ei ole raha eest ostetav viss nav par naudu nopērkams; ostetav kaup ejoša prece 2. pērkams, uzpērkams, piekukuļojams kohtunikud on ostetavad tiesneši ir pērkami
otse|kohe adv 1. nekavējoties, tūlīt pat otsekohe oli vaja teele asuda ceļā bija jādodas nekavējoties; tulge otsekohe, ärge viitke enam aega! nāciet tūlīt pat, nekavējiet vairs laiku! 2. sar tieši, taisni seda peaks kunagi ta käest otsekohe küsima tas būtu kādreiz viņam tieši jāuzprasa; pilv liigub otsekohe meie peale mākonis nāk taisni uz mums 3. sar pavisam otsekohe vale see jutt ei ole pavisam nepatiess tas stāsts nav
otse|kohene adj 1. atklāts, vaļsirdīgs, tiešs otse­kohene küsimus atklāts jautājums; ta ei ole minu vastu otsekohene viņš nav atklāts pret mani 2. tūlītējs, ļoti drīzs ootasime tema otsekohest saabumist gaidījām viņu ierodamies kuru katru mirkli 3. sar tiešs, burtisks otsekohene kohustus tiešs pienākums; sõna otsekoheses mõttes vārda burtiskajā nozīmē 4. novec taisns lai ja otsekohene tee plats un taisns ceļš
otseselt adv 1. tieši, nepastarpināti teda see küsimus otseselt ei puudutanud viņu šis jautājums tieši neskāra; küsi otseselt, mis sind huvitab jautā tieši, kas tevi interesē 2. gluži otseselt kohustuslik see ei ole gluži obligāti tas nav; otseselt sõbrad pole me kunagi olnud draugi mēs nekad neesam bijuši
välja paistma 1. būt redzamam, būt saskatāmam laps ei paista teiste tagant välja bērns aiz citiem nav redzams 2. būt redzamam, būt skaidram, būt noprotamam nagu jutust välja paistab, on ta eluga rahu no sarunas top skaidrs, ka viņš ir apmierināts ar dzīvi; ta ei lasknud kuidagi välja paista, et asi teda huvitab viņš nekā neļāva noprast, ka lieta viņu interesē 3. šķist, izskatīties ta ei ole nii vana, kui välja paistab viņš nav tik vecs, kā šķiet 4. izcelties, būt ievērojamam ta pole millegagi eriti välja paistnud viņš ne ar ko īpaši nav izcēlies
peenike[ne] b adj {peenikese, peenikest, peenikesi} 1. tievs, smalks peenike nöör tieva aukla; peenike nõel tieva adata; peenikeste patsidega tüdruk meitene ar tievām bizītēm; peenike linane riie smalks lina audums 2. smalks, sīks väga peenike pulber ļoti smalks pulveris; mul ei ole peenikest raha man nav sīknaudas 3. smalks, izsmalcināts peenike härra smalks kungs; peenikesed toidud smalki ēdieni; see oli väga peenike töö tas bija ļoti smalks darbs 4. smalks, viltīgs peenike nali smalks joks; peenike suli smalks blēdis
`piisk s {piisa, `piiska, `piisku} lāse, pile puudelt ja põõsastelt tilkus suuri piisku no kokiem un krūmiem pilēja lielas lāses; õlut ei ole enam piiskagi järel alus vairs nav atlicis ne piles
pilku|püüdev p skatienu piesaistošs, atraktīvs seda pilkupüüdvat autot meie naabril enam ei ole mūsu kaimiņam vairs nav tās atraktīvās automašīnas
pooltki adv pat uz pusi ta pole pooltki nii kena kui varem viņš vairs nav uz pusi tik skaists kā agrāk; asi ei ole pooltki nii tõsine, nagu sa arvad lieta nav pat uz pusi tik svarīga, kā tev šķiet
puutuma v 1. skart, pieskarties, aiztikt nii madal ruum, et pea puutub vastu lage tik zema telpa, ka galva skar griestus; varusid me ei puutunud krājumiem mēs nepieskārāmies; ära puutu mind, ma ei ole sulle midagi teinud neaiztiec mani, es tev neko neesmu izdarījis; see märkus puutus teda väga šī piezīme viņu ļoti aizskāra 2. skart, attiekties see ei puutu minusse tas mani neskar 3. gadīties teel puutus mulle sõber vastu ceļā man gadījās pretī draugs
päralt pop 1. priekš, piederot sa ei ole ainult enese päralt, sul on perekond tu nepiederi tikai sev, tev ir ģimene; noorte päralt on tulevik jaunajiem pieder nākotne 2. (lādējoties) pēc kuradi päralt velna pēc
päris a adj {indekl.} īsts, īstens see ei ole päris hõbe tas nav īsts sudrabs
`pääs s {pääsu, `pääsu, `pääse} 1. izeja kinosaalist on pääs tänavale kinozālei ir izeja uz ielu; ainus pääs on vastu hakata vienīgā izeja ir pretoties 2. glābiņš õnnetuse eest ei ole pääsu no nelaimes nav glābiņa 3. piekļuve, pieeja tal on vaba pääs arhiividesse viņam ir brīva piekļuve arhīviem 4. iekļūšana, izkļūšana võistkond üritab esiliigasse pääsu komanda mēģina iekļūt pirmajā līgā
raadius s {raadius, raadiust, raadiusi} rādiuss ringjoone raadius riņķa līnijas rādiuss; kahe kilomeetri raadiuses ei ole ühtki hoonet divu kilometru rādiusā nav nevienas ēkas
sama|sugune pr tāds pats maailm ei ole enam samasugune kui sada aastat tagasi pasaule vairs nav tāda pati kā pirms simt gadiem
seadus|pära s likumsakarība siin ei ole mingit seaduspära te nav nekādas likumsakarības
sellegi|poolest adv 1. tomēr abielus nad ei ole, aga elavad sellegipoolest koos precējušies viņi nav, tomēr dzīvo kopā 2. arī tajā ziņā, arī tāpēc ta on veel sellegipoolest iseäralik, et käib kaabuga viņš ir savāds arī tāpēc, ka staigā ar platmali
selle|nimeline adj ar tādu vārdu, ar tādu uzvārdu, ar tādu nosaukumu sellenimelist küla kaardil ei ole kartē nav ciemata ar tādu nosaukumu
senini adv līdz šim, līdz šim laikam ma ei ole senini midagi imelikku märganud es līdz šim laikam neko dīvainu neesmu pamanījis
sinu|sugune adj tev līdzīgs, tāds kā tu poiss tahab sinusuguseks saada zēns grib kļūt līdzīgs tev; sinusugustel ei ole siin midagi teha tādiem kā tu te nav ko darīt
sugu|puu s ciltskoks, dzimtas koks, raduraksti ma ei ole oma sugupuud eriti uurinud es neesmu īpaši pētījis savu ciltskoku
üles sulatama izkausēt, atkausēt ta sulatas kõik vaha üles viņš izkausēja visu vasku; seda inimest ei ole kerge üles sulatada šo cilvēku nav viegli atkausēt
surm|kindel adj pilnīgi pārliecināts ma ei ole selles surmkindel es par to neesmu pilnīgi pārliecināts
suu|täis s kumoss, malks suutäis leiba kumoss maizes; ta loeb suutäisi viņš skaita kumosus; ta ei ole suutäitki söönud viņš nav ne kumosiņa ēdis; koer haukus paar suutäit suns pāris reižu ierējās rasvane suutäis trekns kumoss
sõrme|ots s pirkstgals, pirksta gals ma ei ole teda sõrmeotsagagi puudutanud es neesmu viņam ne pirkstu piedūris; kinnaste sõrmeotsad cimdu pirkstgali mitte sõrmeotsagi liigutama ne pirkstu nepakustināt
sünnis adj {`sündsa, `sündsat, `sündsaid} 1. piedienīgs, pieklājīgs sünnis pakkumine piedienīgs piedāvājums 2. piemērots, atbilstošs täiesti sünnis inimene selleks ametiks šim amatam pilnībā piemērots cilvēks; kooliõpetaja pidas piduliku sündmuse puhul sündsa kõne skolotājs teica svinīgajam notikumam atbilstošu runu 3. piedienīgi, pieklājīgi supluspaigas alasti viibida ei olnud sünnis atrasties kailam peldvietā nebija piedienīgi; hiljaks jääda ei ole sünnis nokavēt nav pieklājīgi
taganemis|tee s atkāpšanās ceļš taganemisteed enam ei ole atkāpšanās ceļa vairs nav
tegema v {teha, teen} 1. taisīt, gatavot, veidot süüa tegema taisīt ēst; lapsed teevad lumememme bērni taisa sniegavīru; parketti tehakse tammest parketu taisa no ozola; otsust polnud kerge teha izlemt nebija viegli; ärge tehke lärmi! netaisiet traci!; talle meeldib nalja teha viņam patīk taisīt jokus; juttu tegema runāt 2. rīkot, organizēt tegime ekskursiooni saarele noorganizējām ekskursiju uz salu 3. sagādāt, radīt, darīt mulle teeb homne eksam tõsist muret rītdienas eksāmens man sagādā nopietnas raizes; see teeb mulle rõõmu tas mani priecē 4. darīt, rīkoties võib-olla tegin ma valesti? varbūt es rīkojos nepareizi?; ta oskas juba tantsida ja tegi seda meeleldi viņš jau prata dejot un darīja to labprāt; see pole kahjuks meie teha tas diemžēl nav mūsu ziņā; mis su tervis teeb? kā tev ar veselību? 5. veikt, izdarīt tegin sammukese kõrvale paspēru solīti sāņus; tegime järvele ringi peale apmetām loku ap ezeru; tegime ettevalmistusi külaliste vastuvõtuks gatavojāmies ciemiņu uzņemšanai; ta tegi mulle karuteene viņš izdarīja man lāča pakalpojumu 6. nodarboties sporti tegema nodarboties ar sportu 7. padarīt, pataisīt see muusika teeb mind kurvaks šī mūzika padara mani skumju; nad tahtsid mind vargaks teha viņi gribēja pataisīt mani par zagli; ämm tegi minia elu põrguks vīramāte padarīja vedeklas dzīvi par elli; politsei ei ole veel tapetu isikut kindlaks teinud policija vēl nav noskaidrojusi nogalinātā personu 8. taisīties tehke, et kaote! taisieties, ka tiekat! 9. likties, izlikties tegin, nagu õpiksin izlikos, ka mācos; ta ei tee teadmagi viņš neliekas ne zinis 10. (par skaitļiem) būt, sanākt, veidot kui meie rahaks ümber arvestada, teeb see viissada pārrēķinot mūsu naudā, tas būs piecsimt 11. (izkārnīties) taisīt laps teeb veel püksi bērns vēl taisa biksēs
tema|sugune adj līdzīgs viņam, tāds kā viņš temasugustel ei ole siin kohta tādiem kā viņš te nav vietas
terviklikult adv pilnībā, veselā veidā linnus ei ole terviklikult säilinud pilskalns nav pilnībā saglabājies

Eesti Keele Instituut    a-ü sõnastike koondleht     veebiliides    @ veebihaldur